Bandavas paugurainē savu sapni par augļu dārzu piepildījuši dārzkopības studenti Anitra Ērgle-Freimane un Mārcis Freimanis, kuri pirmo dārzu sāka veidot 1997. gadā, bet 2003. gadā nodibināja ZS “Lejasdārzi”. Šodien tā ir viena no zināmākajām Latvijas augļkopības, īpaši bumbieru audzēšanas, saimniecībām, kas saimnieko aptuveni 13 hektāros, audzējot ābolus, saldos ķiršus, bumbierus un zemenes, un sezonas laikā darbu nodrošina pieciem cilvēkiem.

“Lejasdārzu” stāsts ir par pacietīgu meklēšanu un zināšanām – gadu gaitā saimnieki izmēģinājuši plašu šķirņu klāstu, lai atrastu tieši savai audzēšanas vietai piemērotākās, un bumbieru audzēšanā vien no aptuveni 50 pārbaudītām šķirnēm izvēlējušies četras pamatšķirnes. Īpaši nozīmīga ir pati dārzu atrašanās vieta Kurzemes augstienē, kur apstākļi ir piemēroti arī mazāk ziemcietīgu kultūru audzēšanai, taču Mārcis uzsver, ka līdzās ģeogrāfiskajai priekšrocībai tikpat svarīgas ir uzkrātās zināšanas.

Augļkopībā pārmaiņas un jauni risinājumi rodas, vērojot dārzu, pārbaudot šķirnes praksē un pielāgojoties dabas apstākļiem, jo ne vienmēr pircēju iecienītākā šķirne ir arī audzētājam piemērotākā un ražīgākā. “Lejasdārzos” saimnieko integrēti un videi draudzīgi, rūpīgi sekojot laika apstākļiem un augu veselībai un augu aizsardzības līdzekļus cenšoties izmantot pēc iespējas mazāk.

Aiz skaista un kvalitatīva augļa slēpjas daudz pacietības un precīza darba, īpaši bumbieru audzēšanā, kur jāzina ne tikai, kā koku izaudzēt un pasargāt, bet arī īstais ražas novākšanas brīdis – bumbierim vākšanas un ēšanas gatavība nav viens un tas pats. Saimnieku pieredze rāda, ka augļkopībā nevar paļauties uz vienu gatavu recepti – ir jākrāj zināšanas, jāvēro daba, jāizmēģina un jāatrod risinājumi, kas darbojas tieši konkrētajā dārzā.

Svarīga “Lejasdārzu” darba daļa ir arī dalīšanās uzkrātajā pieredzē – tā ir demonstrējumu saimniecība, kur tiek rīkotas dārza dienas, sniegtas konsultācijas un stāstīts par videi draudzīgu saimniekošanu. Arī turpmāk saimniekiem būtiski ir saglabāt ne tikai augļu kvalitāti un saimniecības dzīvotspēju, bet arī ciešo saikni ar savu zemi un darbu – Mārcis un Anitra atzinuši, ka, lai arī augļkopība nav viegla, viņi jūtas laimīgi un savā īstajā vietā.