Aizkraukles novadā nepilnu divu hektāru platībā Signe Žuka kopā ar vīru un četriem bērniem veido savu bioloģisko ģimenes saimniecību, kuras stāsts savulaik sākās ar vienu lāpstu, nelielu zemes gabaliņu un ķiplokiem. Šodien ķiploki joprojām ir saimniecības pamats, taču tiem līdzās aug bietes, dilles, sīpoli, burkāni, kartupeļi un ķirbji, bet daļa izaudzētās ražas turpat saimniecībā pārtop pesto, pulveros, marinējumos, sukādēs, kaltētos dārzeņos un citos produktos.

Saimniecība radās no ģimenes vēlmes pamest dzīvi dzīvoklī un veidot mājas laukos, kur pašiem ir sava zeme, iespēja strādāt un radīt. Te nav lielas darbinieku komandas vai ražošanas ceha – aiz katras dobes, novāktās ražas un gatavās burciņas stāv viena ģimene, kurā darbos iesaistās arī bērni, augot kopā ar saimniecību un mācoties, ka darbs, neatlaidība un atbildība ir vērtība. Īpaši daudz roku darba prasa bioloģiskā saimniekošana – katrs sīpols tiek iestādīts ar rokām, nezāles apkarotas bez ķīmiskajiem līdzekļiem, bet raža rūpīgi novākta tā, lai saglabātu tās kvalitāti.

Gadu gaitā Signe pārliecinājusies par vienu būtisku patiesību – zeme nekad nemelo: ja saimnieks kļūdās, tā to parāda, bet par īstajā laikā un ar izpratni paveiktu darbu spēj bagātīgi atlīdzināt. To spilgti apliecināja pieredze ar ķirbjiem, kurus vēsās un mitrās augsnes dēļ nācās stādīt trīs reizes, kā arī pēkšņas lietavas, kas reiz applūdināja tikko izravēto burkānu lauku un atgādināja, ka dabas priekšā dažkārt atliek vien pielāgoties un pacietīgi gaidīt. Šādi brīži māca nepadoties, jo saimniekošanu veido ne tikai skaistas ražas, bet arī neveiksmes, meklēti risinājumi un mazas uzvaras, kas dod spēku turpināt.

Signes ģimenei bioloģiskā saimniekošana nav vien atteikšanās no ķīmiskajiem līdzekļiem – tā prasa zināšanas par augsni un dabas procesiem, kultūraugu maiņas plānošanu, kļūdu analizēšanu un nepārtrauktu mācīšanos, vienlaikus pašiem apgūstot arī pārdošanu, mārketingu un produktu izstrādi. Visvairāk Signe lepojas ar savu ģimeni – vīru, kurš ir viņas balsts un līdzgaitnieks, un četriem bērniem, kuri ikdienā redz, kā no pašu rokām un zemes top pārtika. Fotogrāfijā var ieraudzīt skaistu lauku vai gatavu produkciju, taču tajā nevar parādīt saimniecības būtiskāko vērtību – neskaitāmās roku darba stundas, pacietību un mīlestību, kas ieguldīta katrā augā un katrā burciņā. Tieši tādēļ ģimene tic arī bioloģiskās lauksaimniecības nākotnei Latvijā – jo arvien vairāk cilvēku novērtē tīru, vietēju pārtiku un godīgu darbu, kas paveikts no sirds.