Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā jau vairāk nekā trīsdesmit gadus saimnieko Šekavu ģimene, kuras stāsta pamatakmens ir mamma Ruta – 1992. gadā viņa kopā ar saviem vecākiem un trim bērniem nodibināja z/s “Albrekši”.
Šodien saimniecību pārņēmis dēls Ivars, kurš nodarbojas ar graudkopību, Ruta joprojām rūpējas par piena un gaļas lopkopību, Inga ar ģimeni izveidojusi cidoniju audzēšanas un pārstrādes uzņēmumu “Cidonijudārzs”, bet Dace palīdz saimniecībā un aktīvi darbojas Kalētu kultūras un sabiedriskajā dzīvē.

No iepriekšējām paaudzēm ģimene mantojusi pārliecību, ka bez smaga darba nekas dzīvē netiek iedots, tādēļ cieņa pret darbu, pacietība, neatlaidība un godprātība ir vērtības, ko tā vēlas nodot bērniem un mazbērniem.

Tikpat svarīga ir kopā būšana – Šekavu ģimene pulcējas Ziemassvētkos, Jāņos, Jaunajā gadā un dzimšanas dienās, bet par īpašu tradīciju kļuvušas “apkūlības”, kurās pēc sezonas darbiem satiekas ģimene un visi, kuri palīdzējuši saimniecībā.
Šīs kopā sanākšanas atgādina, ka “Albrekšu” spēks slēpjas ne tikai padarītajā darbā, bet arī savstarpējā atbalstā un cilvēkos, kuri ir līdzās.

Ģimene ir cieši saistīta ar Kalētu kopienu – Dace organizē kultūras pasākumus, darbojas iedzīvotāju padomē un biedrībā “Kalētu vietējās iniciatīvas grupa”, bet 2025. gadā saņēmusi Dienvidkurzemes novada pašvaldības apbalvojumu “Gada cilvēks”.

Savukārt Inga ar vīru Kalētu centrā attīsta īpašumu, kur nākotnē būs pieejami iedzīvotājiem nepieciešami pakalpojumi, un visa ģimene cenšas palīdzēt savai kopienai, kur vien tas iespējams.

Visvairāk Šekavu ģimene lepojas ar Rutas drosmīgo izvēli vienai ar trim maziem bērniem un savu vecāku atbalstu sākt saimniekot laukos. Ceļš nav bijis viegls, taču ieguldītā darba rezultāts šodien redzams gan attīstītajā saimniecībā, gan bērnos, kuri turpina iesākto un veido arī savus uzņēmējdarbības ceļus.

Domājot par saimniecības nākotni, Šekavu ģimene apzinās, ka līdzās pašu darbam arvien lielāku ietekmi atstāj arī apstākļi, kurus paši nevar ietekmēt. Tāpēc svarīgākais būs spēt pielāgoties pārmaiņām, vajadzības gadījumā mainīt saimniekošanas virzienus un rast jaunus risinājumus, lai “Albrekšos” iesāktais darbs varētu turpināties arī nākamajās paaudzēs.