Z/S “Dobelnieki” saimnieko Pēršu ģimene – Laila un Ralfs Pērši, kuri kopš 2018. gada attīsta briežkopību, tūrismu un gaļas produkcijas ražošanu. Ģimenē aug trīs bērni – divas meitas un dēls –, kuri jau pamazām iepazīst lauku darbus, bet ikdienā neatsverams atbalsts ir arī vecākā paaudze. Ralfa vecāki, abi agronomi, palīdz ar zināšanām un praktisku darbu, savukārt īpaša vieta ģimenē ir 91 gadu vecajai omei Astrīdai – emeritētai zinātniecei, kuras asais prāts, pieredze un padomi joprojām tiek augstu novērtēti.

No omes Astrīdas nācis arī viens no ģimenes spilgtākajiem teicieniem – “Arī skudras spēks ir spēks.” Pat 91 gada vecumā viņa nav vairījusies palīdzēt, kaut vai pieturot šķūņa durvis, un ar savu piemēru atgādina, ka ikviena palīdzība ir nozīmīga. Šo attieksmi Pēršu ģimene cenšas nodot arī bērniem, jau no mazotnes iesaistot viņus vienkāršākajos saimniecības darbos.

“Dobelniekos” darbs un ģimenes kopā būšana iet roku rokā. Viena no vērtīgākajām tradīcijām ir kopīgas pusdienas pēc darba – reiz tās ēstas briežu dārza šķūnī jebkuros laikapstākļos, pat lielā salā, bet šodien saimniecībā jau tapusi degustāciju zāle un mājražošanas virtuve, kur visiem sanākt pie viena galda. Šie brīži ģimenei māca sarunāties, ieklausīties un cienīt citam cita pieredzi neatkarīgi no vecuma.

Paaudzes vieno arī ikgadējās kartupeļu talkas, kas ir ne tikai darbs, bet iespēja satikt radus, kurus ikdienā izdodas redzēt retāk. Savulaik talkās kopā strādājušas pat trīs paaudzes, bet šodien ceturto paaudzi pārstāv ome Astrīda. Ģimenei ir arī savas īpašās svētku tradīcijas – 18. novembris kļuvis par briežu uzskaites un šķirošanas dienu, kam seko kopīgs svētku galds, savukārt Ziemassvētkos visi dodas mežā pēc eglītes, sanāk svētku vakariņās un velk Bluķi ap māju un pagalmu.

Pēršu ģimene savu saimniecību veidojusi arī kā vietu, kur labi justies citiem. Briežu dārzā tiek uzņemtas ģimenes un citi interesenti, rīkoti pasākumi un svētku dienas, ļaujot cilvēkiem pavadīt laiku dabā un iepazīt lauku vidi. Tādējādi “Dobelnieki” ir ne vien ģimenes saimniecība, bet arī vieta, kas pulcē cilvēkus un ļauj dalīties tajā, ko Pēršu ģimene pati ir izveidojusi.

Viens no nozīmīgākajiem ģimenes lēmumiem bijis uzsākt staltbriežu audzēšanu un patstāvīgi pārcelties uz dzīvi saimniecībā. Ralfs pats bērnības vasaras pavadījis šajās mājās, vedot bietes no lauka uz pagrabu mazos ratiņos, bet tagad līdzīgus mirkļus piedzīvo viņa un Lailas bērni, ar bērnu ķerru vedot no lauka kartupeļus. Dzīvojot saimniecībā, bērni ikdienā redz, kā izaug dārzenis, no kurienes rodas gaļa un olas, kā atlido stārķis un uzvij ligzdu – lauku dzīves vērtības viņi iepazīst nevis no stāstiem, bet pašu pieredzē.

Domājot par nākotni, Pēršu ģimene vēlas bērnus jau tagad iesaistīt saimniecības dzīvē un parādīt, ka ar darbu iespējams daudz sasniegt. Viņuprāt, svarīgi ir nebaidīties arī no tā, ko vēl neprot, jo nepieciešamo var iemācīties, un būt neatlaidīgiem savu ieceru īstenošanā. “Dobelnieku” spēks ir ģimenes kopdarbā, drosmē ķerties pie lieliem darbiem un cieņā pret iepriekšējo paaudžu pieredzi – jo arī šķietami neliels ieguldījums ir svarīgs, gluži kā omes Astrīdas atgādinājumā: “Arī skudras spēks ir spēks.”