Tukuma novada Degoles pagasta “Kalējinkās” savu dzīvi un saimniecību veido Jekimovu ģimene – Edgars ar sievu Sintiju un meitām Paulu un Adeli. Zemes darbos bieži iesaistās arī Edgara tēvs Andrejs, tādējādi ģimenes saikne ar laukiem turpinās vairākās paaudzēs. Ikdienā Edgars strādā par greidera operatoru, bet kā pašnodarbinātais savā pirtiņā piedāvā arī pirtnieka pakalpojumus. Sintija šobrīd rūpējas par jaunāko meitiņu, savukārt viena no meitām apmeklē bērnudārzu, bet otra mācās Tumes skolas 3. klasē.

Jekimovu ģimenē īpaša vērtība ir senču zemei un no iepriekšējām paaudzēm mantotajai attieksmei pret to. Edgars joprojām atceras senču teikto: “Dzīvo, kā dzīvodams, bet zemi nepārdod.” Šī atziņa ģimenei nav palikusi tikai vārdos – savu zemi viņi turpina apstrādāt paši un paši arī novāc tajā izaudzēto ražu.

Tikpat nozīmīga Jekimoviem ir ģimenes kopā būšana un tradīciju saglabāšana. Īpaši tuvas ir Lieldienu tradīcijas, kas pārņemtas no vecvecākiem un tagad tiek rādītas un stāstītas meitām. Vecāki cer, ka reiz Paula un Adele šīs paražas turpinās savās ģimenēs, tā saglabājot saikni starp paaudzēm.

“Kalējinku” ģimene nav noslēgusies tikai savā sētā – Jekimovi aktīvi iesaistās arī vietējās kopienas dzīvē. Pagasta svētkos un sabiedriskajos darbos viņi ir gan palīgi, gan organizatori, ar savu darbu sniedzot ieguldījumu vietā, kuru sauc par savām mājām.

Par vienu no svarīgākajām izvēlēm Jekimovu ģimene uzskata lēmumu palikt laukos un turpināt iesākto. Viņi ir pateicīgi iepriekšējām paaudzēm par iespēju saimniekot ģimenes lauku īpašumā un apzinās, ka līdz ar zemi ir saņēmuši arī atbildību to kopt un saglabāt nākotnei.

Domājot par to, kādas “Kalējinkas” būs pēc divdesmit gadiem, Edgars un Sintija jau šodien savām meitām māca saskatīt lauku dzīves patieso vērtību – pašu izaudzētajā, pašu iekoptajā un ar savām rokām paveiktajā. Jekimovu ģimenei svarīgi, lai līdz ar zemi nākamajai paaudzei tiktu nodota arī vēlme strādāt, būt kopā un cienīt savu senču atstāto. Tieši ģimenes saikne ar savu vietu un apziņa, ka vērtīgākais nereti ir tas, ko cilvēks pats izaudzējis un izveidojis, ir pamats, uz kura Jekimovi vēlas turpināt savu ģimenes stāstu.