Krāslavas novada Skaistas pagastā, ainaviskajā Dridža ezera dabas parka teritorijā, Anna Krumpāne kopā ar ģimeni saimnieko bioloģiskajā saimniecībā “Mežābeles”, kas apsaimnieko 50 hektārus zemes un rūpējas par 51 bišu saimi, iegūstot bioloģisku dažādu ziedu medu no apkārtnes dabiskajām pļavām un mežiem. Bioloģiski sertificētajā saimniecībā biškopība savijas ar Latgales dabu, ģimenē uzkrātām zināšanām un viesmīlību – te ievāc arī ārstniecības un tējas augus, uzņem viesus, iepazīstina ar bišu pasauli un ļauj izbaudīt vietējās garšas, bet saimniecības radīto īpašo noskaņu apliecina arī Krāslavas novada balva “Labākā sajūtu vieta”. “Mežābeļu” medus vairāku gadu garumā guvis atzinību Latvijas Biškopības biedrības konkursā “Garšīgākais Latvijas medus”, savukārt saimniecība ir arī Kulinārā mantojuma biedre, saglabājot un popularizējot Latgales garšas un vietējo produktu tradīcijas.

Gadu gaitā Anna ir nonākusi pie šķietami vienkāršas, bet būtiskas atziņas – dabai galvenokārt vajag netraucēt, jo katrs gads atnes atšķirīgus laikapstākļus, ziedēšanas laiku un līdz ar to arī citādu medus krāsu, aromātu, garšu un ražas apjomu. Saimniece var rūpīgi sagatavot stropus, kopt bišu saimes un plānot darbus, taču nevar noteikt, kad ziedēs pļavas vai cik piemēroti būs laikapstākļi bišu lidojumiem, tāpēc “Mežābelēs” svarīgāka par sekošanu kalendāram ir spēja vērot, būt pacietīgiem un sadarboties ar dabu. Arī rūpes par bišu veselību un zemi balstās bioloģiskās saimniekošanas principos – varatozes ierobežošanai izmanto bioloģiskajā biškopībā atļautas organiskās skābes, bet pēc agrās ražas sēj zaļmēslojuma augus, kas uzlabo augsni un vienlaikus dod papildu barību apputeksnētājiem.

“Mežābelēs” mēdz teikt, ka medus sākas nevis stropā, bet pļavā, jo aiz vienas burciņas ir vesela ziedēšanas sezona, tūkstošiem bišu lidojumu un biškopja darbs visa gada garumā – no saimju veselības uzraudzīšanas līdz rūpīgai medus ievākšanai, apstrādei un uzglabāšanai. Fotogrāfijā nevar iemūžināt vienu no saimniecības svarīgākajām vērtībām – pacietību un prasmi nesteidzināt ne bites, ne dabu, ne medu, dažkārt apzināti gaidot īsto ražas ievākšanas brīdi un vispirms atstājot pietiekami daudz medus pašām bitēm. Saimniecībā izveidotās bišu gultas un stiklotais “bišu televizors” ļauj arī viesiem izjust stropa siltumu un sanoņu un droši ieskatīties bišu ikdienā, tā palīdzot labāk izprast šo mazo apputeksnētāju lielo nozīmi dabā.

Anna lepojas ar to, ka “Mežābelēs” izdevies saglabāt vietu, kur daba joprojām var būt daba, vienlaikus radot kvalitatīvu produktu un nododot ģimenē uzkrātās biškopības zināšanas tālāk, un tic, ka Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības spēks nākotnē būs tīra vide, bioloģiskā daudzveidība, izsekojama produktu izcelsme un patiess vietas stāsts. “Mežābeļu” pieredze atspēko arī priekšstatu, ka medus vienkārši rodas stropā un biškopim atliek to iepildīt burciņā – aiz zeltainā produkta stāv bites, pļavas, simtiem sagatavotu rāmīšu, biškopja rokas, zināšanas un vesels darba gads.