Avots: Brīvā Daugava, 6.09.2025., Sarmīte Rutka

Lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja atbalstīt cilvēkus, kuru idejas, darbs un ieguldījums stiprina laukus un reģionus kopumā, Zemkopības ministrija pirmo reizi konkursa «Sējējs» pastāvēšanas vēsturē aicina ikvienu balsot par šī konkursa nominantiem, tādējādi iedibinot jaunu tradīciju un nosakot Sabiedrības atzinības balvas ieguvēju. Balsošana elektroniski pieejama mājaslapā www.sejejs.lv/nominanti. Balsošanā var piedalīties reizi dienā, no vienas ierīces balsojot par sev tīkamo nominantu katru dienu līdz pat 25. oktobrim.

Sabiedrības atzinības balvu nodrošinās konkursa ilggadējais atbalstītājs AS «Jaunpils pienotava». Intriga par to, kas tieši būs balvā šajā nominācijā, atklāsies tikai laureātu apbalvošanas dienā -25. oktobrī.

Uzzināt, kurš saņems pirmo Sabiedrības atzinības balvu, varēs arī trīs no visiem balsotājiem, kurus izlozēs 20. oktobrī un kuri saņems ielūgumu uz konkursa «Sējējs 2025» noslēguma ceremoniju. Ar laimētājiem organizatori sazināsies, izmantojot e-pastu.

Šis ir unikāls brīdis, kad sabiedrībai dota iespēja noteikt papildu balvas ieguvēju – tādēļ ikviens Latvijas iedzīvotājs aicināts piedalīties, lai lepotos ar savējiem!

Vairāki nominanti ir arī no mūsu puses.

Mirdzas Teteres saimniecība «Teteri» atrodas Variešu pagastā, un tās pamatnodarbošanās jau vairāk nekā sešas desmitgades ir pienkopība. Saimniecība aizsākās pirms 61 gada, kad Mirdzas vecākiem bija savas piena gotiņas, un vēl skolas gados viņa nolēma turpināt viņu iesākto darbu. Gadu gaitā saimniecības lielākais lepnums bijušas uzturētās divas gotiņas, kuru piens deva iespēju krāt līdzekļus ganību sakopšanai un zemes uzlabošanai. Mirdza īpaši lepojas ar to, ka vēl 90 gadu vecumā pati spēj izslaukt savas gotiņas, apliecinot spēku un neatlaidību.

Papildus govīm viņa audzē arī vistiņas un sivēnus, kas tiek nodoti realizācijai, tādējādi dažādojot saimniecības ienākumus. Saimniecības pamatvērtība ir darbs bez ķimikālijām -zeme tiek mēslota ar kūtsmēsliem, nodrošinot dabīgu un veselībai draudzīgu produkciju, kas ļauj saudzēt gan vidi, gan sniegt tīrākus produktus ikdienas lietošanai.

Mirdza sapņo, ka nākotnē ganības tiks uzlabotas un apsētas ar āboliņu vai timotiņu, kas dos vēl bagātīgākas ražas. Viņa tic, ka saimniecība turpinās pastāvēt arī pēc 5 vai 10 gadiem, jo bērni varētu pārņemt un turpināt viņas iesākto darbu. Šis dzīvesstāsts apliecina gan tradīciju spēku, gan arī dziļu mīlestību pret zemi, lopiem un savu darbu.

Galiņu ģimene jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Variešu pagastā, savā dzimtas īpašumā, kur viņi vada lauku sētu «Eglāji». Krišjānis, elektroinženieris un seno motociklu restaurators, bieži uzkāpj arī uz skatuves kā basģitārists dažādos sastāvos, savukārt Egita, komunikācijas zinātņu maģistre, sadarbojas ar vairākiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī darbojas Jēkabpils Tautas teātrī. Viņu trīs bērni – Kārlis, Indriķis un Aurēlija – aug laukos, apgūst mūziku un brauc ar mini motocikliem.

Pēdējos divus gadus Galiņi attīsta lauku tūrisma zīmolu «Lauku sēta «Eglāji»», kur stikla namiņā rīko ekskursijas, radošās darbnīcas, lekcijas un neliela formāta koncertus, kā arī piedalās Mājas kafejnīcu dienās, uzņemot viesus un sadarbojoties ar kaimiņiem mājražotāju tirdziņos. Ģimene īpašu uzmanību pievērš senču tradīciju saglabāšanai, svinot vedības, bērnu pirtīžas un krustabas, kā arī saulgriežus kopā ar radu un draugu loku. Viņi aktīvi iesaistās kopienas dzīvē, organizējot Lāčplēša dienas lāpu gājienus, bērnudārza talkas un muzikālus priekšnesumus vietējos svētkos, nupat cīnījās par Variešu skoliņas saglabāšanu.

Savas mājas sirdī, 1937. gadā celtajā ēkā, ģimene saglabājusi seno maizes krāsni. Egita cep ierauga maizi pēc vīramātes receptes, ko galdā pasniedz gan ikdienā, gan viesiem pasākumos stikla namiņā. Tā viņi vienlaikus saista pagātni ar tagadni, savus bērnus ar laukiem, kā arī savus viesus ar īstu latvisku viesmīlību. Galiņu ģimenes spēks slēpjas mīlestībā pret Latviju un tās laukiem, kā arī kopīgā degsmes sajūtā un radošajā darbībā, kas iedvesmo gan viņus pašus, gan apkārtējos.

SIA «Revima» ir ģimenes saimniecība Līvānu novada Turku pagastā, kas pārveidoja hobiju par veiksmīgu biznesu, radot plašu ķiploku produktu klāstu ar zīmolu «Līvānu ķiploks». Uzņēmums, ko vada Viola un Māris Reinholdi, savu stāstu aizsāka 2017. gadā, lai gan jau 2015. gadā sāka darboties ar ES atbalstu. Sākumā audzējot kārklus, ģimene ātri pamanīja pieprasījumu pēc ķiplokiem un nolēma pievērsties to audzēšanai. Viņu uzņēmība pārtapa LEADER projektā «Mājražošanas mehanizācija», kas ļāva palielināt ražošanas apjomus.

«Līvānu ķiploks» ir stāsts par ģimenes tradīcijām, radošumu, drosmi un garšu, kas pārsteidz. No ziedu pastām ar dillēm līdz ķiploku karamelēm un sīrupiem – Reinholdu ģimene rada produktus, kas liek ķiplokam iemirdzēties jaunā gaismā. Saimniecībā viss top ar rokām – ar mīlestību, kas jūtama katrā garšas niansē. Kā saimnieki paši saka: «Mēs ne tikai audzējam, mēs eksperimentējam, degustējam, dalāmies un svinam Līvānu garšu.»

Projekts būtiski mainījis vietējās kopienas dzīvi, sniedzot iedvesmu citiem uzņēmīgiem cilvēkiem, ka laukos var radīt kvalitatīvus un atpazīstamus produktus. Cilvēki visvairāk novērtē to, ka «Līvānu ķiploks» piedāvā ne tikai veselīgu un garšīgu produkciju, bet arī stāstu par ģimenes tradīcijām, mīlestību pret zemi un radošām idejām. Kā saimnieki paši stāsta, viņu motivācija ir nezaudēt savas vērtības un sajust atdevi, ko viņi saņem par savu darbu.