SIA “Agraris” ir viena no lielākajām graudu audzētājām Daugavpils novadā. Ģimenes uzņēmumu turpina vadīt Aleksandrs Harlamovs, taču graudu kaltes modernizācija notikusi līdz ar nākamās paaudzes, dēla, arī Aleksandra, iesaistīšanos darba vadīšanā. Viņš šomēnes devās pēc Zemkopības ministrijas organizētajā konkursā “Sējējs 2018” piešķirtās veicināšanas balvas nominācijā “Gada lauku saimniecība”. Uzņēmuma sākotne meklējama Vīgantos, taču nu jau

28. septembrī VEF kultūras pilī norisinājās Zemkopības ministrijas konkurss “Sējējs 2018”. Laureātus sveica valsts prezidents un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. “Jau 25 gadus Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā “Sējējs” piedalās visdažādākās nozares pārstāvošie lauksaimnieki. Kopš 1994. gada konkurss ”Sējējs” tiek rīkots katru gadu, un laureāta gods Latvijas lauku ļaudīm ir kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.

26. septembrī, atzīmējot Zemkopības ministrijas (ZM) lauksaimniecības apbalvojuma «Sējējs» 25. atjaunošanas gadskārtu, Zemkopības ministrijas otrā stāva foajē atklāja šī apbalvojuma slavas podestu. Šī zīme ir dāvana konkursa uzvarētājiem un iespēja izmantot īpašu konkursa «Sējējs» zīmi kā apliecinājumu tam, ka viņi ir atzīti par labākajiem saimniekiem Latvijā. Šo zīmi konkursa uzvarētāji turpmāk varēs izmantot uz savas

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “Kuldīgas labumi” saņēmusi veicināšanas balvu Zemkopības ministrijas rīkotajā konkursā “Sējējs” nominācijā “Gada veiksmīgākā kopdarbība”. Svinīgajā pasākumā apbalvojumu saņēma kooperatīva vadītāja Gunita Šternberga. Kuldīgas novada Domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa ir gandarīta par kooperatīva darbības novērtējumu valsts mērogā. “Kooperatīvs “Kuldīgas labumi”, kas darbojas jau vairāk nekā četrus gadus, ir ļoti nozīmīgs vietējiem mājražotājiem,

Apkopoti ikgadējā populārā konkursa “Sējējs” rezultāti. Šogad laureātu vidū dažādajās nominācijās nav lasāmi mūspuses novados strādājošo lauksaimnieku vārdi. Taču balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” piešķirta divām Latvijā populārām zinātniecēm – agronomei Venerandai Stramkalei un augļkopei Mārai Skrīvelei. Viņu darba entuziasmu un padomus iepazinuši arī mūsējie. Jau strādājot Balvos, V.Stramkalei radās doma par jaunas linu šķirnes