

Avots: Ziemeļlatgales laikraksts “Vaduguns”, 14.10.2025, Aija Socka
Konkurss “Sējējs 2025” ir Zemkopības ministrijas rīkots ikgadējs pasākums ar mērķi noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā. Līdz 25.oktobrim reizi dienā ikvienam ir iespēja balsot (interneta vietnē “sejejs.lv”) par savu favorītu kādā no deviņām nominācijām. Pretendentu vidū ir četri Balvu novada zemnieki, uzņēmēji. Nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks” viens no balvas pretendentiem ir z/s “Līcītis Dižozols” īpašnieks LAURIS IKSTENS no Bērzpils pagasta.
Apguva uzņēmējdarbību lauksaimniecībā
Lauris lauku ikdienu un darbus iepazina jau mazotnē, palīdzot vecākiem. “Kā jau lauku bērnam, protams, ne visus uzticētos darbus gribējās darīt, īpaši nepatika dārza darbi, kaplēšana, bet bija jāstrādā. Tehnika gan toreiz jau interesēja,” atklāj jaunais zemnieks. Pirms pāris gadiem viņš pārņēma vecāku saimniecību un, mācoties neklātienē, LBTU Malnavas koledžā apguva uzņēmējdarbību lauksaimniecībā. Iegūtās zināšanas un izglītība lauksaimniecībā dāvā iespēju ne tikai profesionālāk strādāt, bet arī piedalīties dažādos projektos un iegūt papildus finansējumu saimniecības attīstībai. “Klātienē, protams, būtu bijis interesantāk mācīties, bet labi, ka varēju studijas apvienot ar darbu Balvu Mūzikas skolā,” teic zemnieks un skolotājs Lauris. Ikdienā viņš paspēj izdarīt darbus gan bioloģiskajā saimniecībā, gan skolā. Uz jautājumu, kā rīkotos, ja nevarētu apvienot darbus, teic, ka būtu ļoti sarežģīti izdomāt, jo skolā ir labs un saliedēts kolektīvs, ko būtu grūti tāpat vien pamest.
Šis nebija kartupeļu gads
Lauris nodarbojas ar bioloģisko graudaugu un kartupeļu audzēšanu, apsaimnieko aptuveni 70 ha lauksaimniecības zemes platības. Šogad gandrīz 15 ha zemes bija iestādīti kartupeli, vairāk nekā 25 ha – iesēti graudaugi (auzas un rudzi), pārējie zemes hektāri atvēlēti bioloģiski vērtīgajiem zālājiem. Runājot par platībām, zemnieks skaidro, ka katru gadu maina laukus – ja šogad kādā laukā auga kartupeli, tad nākamgad tur sēs graudaugus: “Pēc kartupeļiem labi aug graudi. Šogad bija laba auzu raža, realizējām “Dobeles dzirnavniekā”, aizgāja pārtikai, nevis lopbarībai. Tiesa, novācām tikai pusi auzu, pārējās izslīka. Bija apdrošinātas platības, bet apdrošinātāji izlēma nemaksāt, jo, viņuprāt, esmu pats vainīgs, jo neesot sakārtota meliorācija. Taču vecupju pļavās ūdeni regulē slūžas, pēc pāris dienām tas ūdens aiztek. Turpmāk a/s “Balta” lauksaimniecības kultūras un neko citu neapdrošināšu, ja nu vienīgi pie kāda cita apdrošinātāja.” Runājot par kartupeļiem, saimnieks atklāj, ka audzē cietes kartupeļu šķirni ‘Nofy’ un galda kartupeļus ‘Vineta’ un ‘Alouette’, neslēpjot, ka ar ražu sanāca bēdīgi, aptuveni 60% izslīka: “Ko var gribēt, ja gandrīz katru dienu lija! Pārlieku lielais mitrums kaitē, arī rada dažādas slimības ikvienai lauksaimniecības kultūrai. Prieks, ka vismaz rudens izdevies skaists un labs, vismaz daļu ražas aizvedīsim uz Aloju. Ja iepriekš cietei vedām kartupeļus četrās mašīnās (viena mašīna aizved aptuveni 40-50 tonnas), tad šogad diemžēl sanāks piepildīt tikai vienu mašīnu.”
Kopā ar dzīvesbiedri Līgu. Lauris Ikstens paralēli darbam bioloģiskajā zemnieku saimniecībā un Balvu Mūzikas skolā, kur audzēkņiem pasniedz pūšamos instrumentus un spēlē orķestrī “Balvi”, atrod laiku arī vaļaspriekiem -brauc ar motociklu un spēlē hokeju.
Darbojas tūrisma nozarē
Jaunā zemnieka pārziņā ir arī brīvdienu māja “Līcītis”, ko arī šovasar apmeklēja tuvāki un tālāki ciemiņi. “Svinēja kāzas, kristības un citus svētkus, cilvēki atpūtās radu un draugu pulkā. Šogad atjaunoju terasi, kas bija nolietojusies, iegādājos piepūšamās atrakcijas, ko piedāvāt bērniem. Nomainīju galdus un kāpnes. Ir doma bērniem ierīkot rotaļu laukumu, iegādāties jaunas gultas istabām un kublu relaksācijai ūdenī,” stāsta Lauris. Uz jautājumu, kā saimniecībā izmantotu “Sējējā” vai citā konkursā iegūtu finansējumu, viņš smej, ka viss atkarīgs no naudas daudzuma. Gribētu, piemēram, iegādāties jaunāku kartupeļu kombainu, domā par angāru vai šķūni tehnikai un pagrabu kartupeļu uzglabāšanai. “Daļu kartupeļu glabājam uz lauka, tas ir milzīgs roku darbs. Ja būtu pagrabs, ražu varētu sabērt kastēs vai lielajos maisos. Lai atvieglotu darbu, šogad iegādājāmies jaunu kartupeļu stādāmo,” atklāj Lauris, piebilstot, ka viņam saimniekot palīdz visa ģimene. Runājot par gandarījumu zemnieka darbā, jaunais saimnieks atzīst, ka lielākais prieks ir par laikus sastrādātu zemi un bagātīgu ražu. Priecē arī darbošanās ar graudu, kartupeļu kombainu vai citu tehniku, novācot ražu, kad labi redzams darba rezultāts. Strādāšana laukos Laurim ir dzīvesveids, jo, kā pats atzīst, dzīvi pilsētā nespēj iedomāties.
Konkursa “Sējējs 2025” balvas nominanti Balvu novadā:





