Apbalvošanas ceremonijā Zemkopības ministrijas konkursā “Sējējs 2022” šogad balvu “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā” saņēma divi lauksaimniecības nozares pārstāvji, kuru ilggadējā profesionālā dzīve cieši savijusies ar Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti – LBTU (iepriekš Latvijas Lauksaimniecības universitāte). Viena no balvām nokļuva pie Lauksaimniecības fakultātes profesores Dainas Kairišas, bet otra – SIA “Mežacīruļi” īpašnieka Jura Cīruļa, kurš ir arī universitātes Padomnieku konventa loceklis.
Profesores D.Kairišas profesionālā darbība aptver gan lauksaimniecības augstāko izglītību un rūpes par vairāku paaudžu jauno lopkopju un ciltslietu zootehniķu izglītošanu, gan lauksaimniecības zinātni un tās atziņu ieviešanu praksē. Profesores būtiskākais ieguldījums ir saistīts ar Latvijas aitkopības nozares attīstību, un viņas pētījumos balstītajās atziņās jau vairākas desmitgades ieklausās teju ikviens aitkopis, informē universitāte.
Lauksaimniecības fakultātes Dzīvnieku zinātņu institūta profesore, vadošā pētniece D.Kairiša “Ziņām” atzīst, ka jūtas loti lepna, pagodināta un pārsteigta, ka ir nominēta šai balvai. Tāpat apbalvošanas ceremonijā bijis patīkami par sevi dzirdēt tik daudz labu vārdu. D.Kairišu balvai nominējusi Latvijas Aitu audzētāju asociācija, kas izveidota 1999. gadā. Profesore visus gadus darbojusies tās valdē un trīs gadus vadījusi valdi.
Savu dzīves gājumu un paveikto D.Kairiša iedala vairākās daļās. Pirmkārt, tā ir nozare – aitkopība, kurai veltīti 40 gadi. Profesore ir gandarīta par cilvēkiem, kuri ar lielu mīlestību attiecas pret šo nozari un mīl, lolo un veido Latvijas tumšgalves aitu šķirni, kuru radījuši mūsu senči. Viņa cer, ka šī aitu šķirne neizzudīs no šķirņu saraksta un nākamās paaudzes to neskatīs tikai fotogrāfijās. “Es arī jauniešiem saku – ja gribat būt profesionāļi, vajag izvēlēties savu nozari!” tā D.Kairiša.
Otra dzīves daļa ir pedagoģija un zinātne. No šī studiju gada profesore māca maģistrantūras un doktorantūras studentus. “Mācu saviem studentiem aitkopību un cenšos viņus ieinteresēt, sajust šos dzīvniekus. Pastāv viedoklis, ka aitas nav īpaši intelektuālas, taču tie ir gudri dzīvnieki. Aitas tikai vajag mīlēt,” saka D.Kairiša.
Pētniece ir pateicīga Zemkopības ministrijai par nozares atbalstu, par sapratni, ka aitkopība ir vajadzīga Latvijai, tā rezultātā Valmieras novada Klimpās 2009. gadā tika izveidota vaislas teķu stacija, kur tiek veikti pētījumi.
“Sirdij tuvi un Latvijai vajadzīgi ir ciltsdarba jautājumi. Tas ir svarīgi, lai Latvija nebūtu atkarīga no citu valstu vaislas dzīvniekiem. Tajā brīdī, kad mēs tos vairs nevarēsim izaudzēt un mums būs jāieved no citām valstīm, var būt līdzīgi kā ar elektrību un gāzi – augstas cenas,” atzīst profesore.
Govkopība ir otra nozare, kurā strādā D.Kairiša un vada seminārus arī zemniekiem, bet, kā viņa pati teic, “tā nav tik mīļa kā aitkopība”. “No profesionālās vides neesmu pamukusi šo 40 gadu laikā. Liels gandarījums ir tad, ja saimniecības ņem vērā ieteikumus un veic uzlabojumus,” atklāj balvas saņēmēja. Viņa pateicas arī savai ģimenei, jo bez tās atbalsta nevarētu.
Savukārt nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” tika suminātas universitātes zinātnisko institūtu pētnieces. Par laureāti atzīta Dr.agr. Ilze Grāvīte un viņas zinātniskais darbs “Jaunu plūmju šķirņu un inovatīvu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā”, bet veicināšanas balvas ieguvušas Dr.agr. Arta Kronberga par ieguldīto zinātnisko darbu Latvijas sējas kaņepju audzēšanas un pārstrādes attīstībā un Dr.agr. Sarmīte Rancāne par izstrādāto promocijas darbu “Augu barības elementu reciklācijas iespējas enerģētisko zālaugu plantācijās”.
Šogad konkurss “Sējējs” notika 29. reizi. Konkursa laureātus sveica un balvas piešķīra deviņās nominācijās, kā arī tika pasniegta balva “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”. Laureāti saņēma “Sējēja” bronzas statuju, diplomu un naudas balvu. Apbalvoti arī veicināšanas balvu saņēmēji. Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi.
Avots: Zemgales Ziņas, 22.09.2022., Andra Ozola