“Zemkopība ir latviešu mentalitātes centrā. Tā ir tūkstošiem gadu ilga tradīcija, un mūsu valsts pastāv, lai šo identitāti koptu. Tādēļ es ļoti pateicos visas valsts vārdā tiem latviešu zemniekiem, kuri kopj laukus, kuri dod pienesumu mūsu ekonomikai un veido to, ko mēs saucam par mūsu latvisko identitāti,” tā savā uzrunā konkursa «Sējējs 2019» dalībniekus un laureātus 1. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā sveica Valsts prezidents Egils Levits. Konkursam šogad aprit 26. gadskārta. Sveikt konkursa uzvarētājus un veicināšanas balvu saņēmējus bija ieradies arī Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

’’Zemkopība ir latviešu mentalitātes centrā. Tā ir tūkstošiem gadu ilga tradīcija, un mūsu valsts pastāv, lai šo identitāti koptu. Tādēļ es ļoti pateicos visas valsts vārdā tiem latviešu zemniekiem, kuri kopj laukus, kuri dod pienesumu mūsu ekonomikai un veido to, ko mēs saucam par mūsu latvisko identitāti,” tā savā uzrunā konkursa «Sējējs 2019» dalībniekus un laureātus 1. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātes aulā sveica Valsts prezidents Egils Levits. Konkursam šogad aprit 26. gadskārta. Sveikt konkursa uzvarētājus un veicināšanas balvu saņēmējus bija ieradies arī Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Kā ik gadu arī šogad konkursa dalībnieki tika vērtēti deviņās nominācijās un viena no tām – balva par Mūža ieguldījumu lauksaimniecībā, ko šogad saņēma Latvijas Augļkopju asociācijas priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

70 dalībnieku vidū šogad bija pieci «Sējēja» balvas pretendenti no bijušā Tukuma rajona četriem novadiem. Te gan jāsaka, ka pagodinājumu būtu pelnījuši visi konkursa dalībnieki, jo izvirzīti taču tika paši labākie! Bet, ko darīt, ja uzvarētājs katrā grupā drīkst būt tikai viens? Šogad mūsu novada lauksaimnieku vidū laureātu nav.

Pēc piecu gadu darba – gatavi jauniem izaicinājumiem

Veicināšanas balvu un mazo «Sējēja 2019» statueti konkursā izcīnīja Jaunpils mazpulks un tā vadītāja Līga Bierande Vaicājām Līgai Bierandei, ko konkursa vērtēšanas komisija skatīja mazpulku darbā, kam pievērsta uzmanība? L. Bierande pastāstīja, ka komisiju sagaidījuši mazpulcēni, viņi atbildējuši uz dažādiem jautājumiem, iepazīstinājuši viesus ar albūmiem, saviem projektiem. Mazpulka dalībniecei Reičelai Kalmanei bija padevušies burkāni.

Viņa audzēja krāsainos burkānus, un bijis interesanti tos vērtēšanas komisijai paradīt. Reičelas mamma ir Aija Tiļļa, kura daudz palīdz un atbalsta mazpulcēnu darbu. (Aija tikusi izvirzīta apbalvošanai mazpulcēnu rudens forumā.) Vērtēšanas komisijai bijis arī interesanti iepazīties ar Elīnu Ķildu, kura ļoti nopietni pievērsusies trušu audzēšanai. Savukārt Elīza Baumane ar savu interesi par putnkopību, var teikt, ir aizsākusi ģimenes biznesu mājputnu bioloģiskā audzēšanā un olu ražošana. Elīza savus projektus un ieceres realizē kopā ar vecmāmiņu Guntu Baumani. Bet Elīna iemācījusies rīkoties ar inkubatoru. Pašlaik viņa veic aprēķinus, lai noteiktu šī darba ienesīgumu. Pašlaik, mainoties klimatam, tiek domāts arī par jaunām lauksaimniecības kultūrām, kuras pie mums varētu audzēt. Tā Jaunpils mazpulkā trīs tā dalībnieki nodarbojas ar sojas audzēšanu. Šajā sakarībā gan apmeklēts pētnieku organizētais seminārs Stendē, aplūkoti sojas lauki Stendē. Jāteic, ka daudziem par soju ir izveidojies nepareizs priekšstats, tas asociējas ar ģenētiski modificētiem kultūraugiem. Bet ir jāzina, ka Latvijā ģenētiski modificētos augus neaudzē. Mazpulcēni pētniekiem palīdz ar to, ka audzē soju mazpulkos visā Latvijā. Tas dod priekšstatu, ka šis kultūraugs pie mums tomēr aug. Līdz šim izmēģinājumi esot bijuši tikai septiņās vietās Latvijā, tāpēc būs iespējams secināt vai soja varētu būt audzējama arī Latvijā. Šis Jaunpils mazpulkam ir nozīmīgs gads ne tikai tāpēc vien, ka iegūta «Sējējs 2019» veicināšanas balva, bet arī tāpēc, ka pavasarī nosvinēta mazpulka piecu gadu jubileja.

Tukuma piens – Baltijā lielākais jogurts ražotājs

Īpašs priekš arī par a/s «Tukuma piens» panākumiem -uzņēmums nominācijā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» ieguvis veicināšanas balvu – mazo «Sējēja 2019» statueti, 700 eiro lielu naudas balvu un «Sējēja» zīmi, kuru balvas saņēmējs ir tiesīgs izmantot uz savas preces vai produkcijas iepakojuma, produkcijas popularizēšanas materiālos.

A/S «Tukuma piens» šajā gada apbalvota arī ar Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu par interesantu un netradicionālu piena produktu ražošanu. Uzņēmums ir viens no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā, viens no lielākajiem sviesta ražotājiem un lielākais jogurta ražotājs Baltijā. Pavisam nesen, septembrī, «Tukuma piena» kolektīvs lepojās ar trim iegūtajām zelta medaļām pārtikas izstādē «Riga food 2019», bet gada sākumā uzņēmuma produkcija tika izstādīta Latvijas kopstendā Dubajā. Šķiet, tādam produktam kā biezpiens no bioloģiskā piena jau vairs reklāmu nevajag, bet pircējus noteikti ieinteresēs tādi jaunie produkti kā Baltais auzu dzēriens, kurš nesatur laktozi, Baltais kefīrs, Baltais saldā krējuma jogurts, Baltais Shake jogurta kokteilis «Citrons un laims», Baltais želejas deserti, rjaženka un vēl rinda citu produktu.

Vakar vairāk par piedalīšanos konkursā «Sējējs» lūdzām pastāstīt a/s «Tukuma piens» direktoru Intu Poškus. Viņš gan teica, ka konkursā neesot paši pieteikušies, tāpēc paldies tiem, kuri saskatīja iespējas un virzīja uzņēmumu. Bet, runājot par kritērijiem, kādus komisija ņēma vērā, vērtējot atbilstību nominācijai «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā», viņš pastāstīja, ka uzņēmums ir iesaistījies pārtikas kvalitātes shēmās. ’’Mums ir gan «Zaļā karotīte», gan «Bordo karotīte». Aizvien palielinās bioloģiski ražotā un pārstrādātā piena daudzums, kas ļauj pircējiem piedāvāt krējumu, biezpienu un citus bioloģiski ražotos produktus. Ražošanā strādājam intensīvi, uzņēmuma jaudas ir noslogotas. Ar konkrētiem skaitļiem to gan nevar atspoguļot, jo jāzina ir, uz ko tiek vērsta uzmanība: vai tas ir apgrozījums naudā, vai pārstrādātā piena daudzums, kas savukārt atkal ir atkarīgs no vairākiem aspektiem, piemēram, no tā, ko ražo. Ar katru gadu aizvien vairāk iepērkam pienu – iepirkums ik gadus, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, palielinās par apmēram 10%. Bet, lai saražoto varētu realizēt, ļoti nopietni strādājam pie eksporta. Tas jau nav tikai piena ražošanā, bet arī citās nozarēs Latvijā, ka kopējais patēriņš samazinās, ēdāju skaits samazinās, tāpēc mums ļoti svarīgs ir eksports. Augt varam tikai uz tā rēķina. Turklāt vēl jārēķinās ar spēcīgu konkurenci. Lai varētu augt, Lauku attīstības programmā esam realizējuši vairākus projektus un arī pašlaik realizācijas procesā ir ļoti liels projekts – valsts stratēģiskais projekts, kas līdz februāra beigām ir jāpabeidz. Projekta ietvaros ir gan būvniecība, gan iekrātu iegāde un uzstādīšana, kopējā projekta summa 9,67 miljoni eiro,” pastāstīja uzņēmuma vadītājs. Jautāts, vai uzņēmums sagaida no zemniekiem lielākus saražotos piena apjomus, Ints Poškus atbildēja: ja jau pienu izved no Latvijas kā izejvielu, tad piena pietiek. Ja ražotājam rodas nepieciešamība pēc piena, tas ir jānopērk. Piena iepirkuma cenas esot sarežģīts jautājums, bet to līdz šim esot izdevies sekmīgi risināt.

Avots: Neatkarīgās Tukuma ziņas 05.11.2019., Rūta Fjodorova