Šī gada konkursā «Sējējs» sadaļā «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» izvirzīta AS «Jaunpils pienotava». Turklāt var teikt, ka uzņēmumam šī nominēšana ir dubulta, jo tas pieder Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai (LPKS) «Piena ceļš», kas savukārt ir izvirzīta konkursam nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība».

Embargo grūtības pārvārāmās

Ja salīdzina šodienas Jaunpils pienotavu ar to. kāda tā bija pirms 10 gadiem, tad gan strādājošo skaits, gan pārstrādātā piena apjoms pieaudzis vismaz trīs reizes. Un tomēr, salīdzinot ar citiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem, Jaunpils pienotava tik un tā ir neliels uzņēmums. Lieluzņēmums var saražot vairāk, ātrāk, lētāk, tomēr Jaunpils piena pārstrādes uzņēmuma produkcijai tik un tā ir salīdzinoši liela patērētāju, pircēju piekrišana. Turklāt uzņēmuma piedāvājumā ir tādi produkti, ko lieluzņēmumi nemaz neražo. iespējams, arī tādēļ Jaunpils pienotavas produkciju pazīst un labi novērtē ne tikai Latvijā. 2014. gadā, kad Krievija noteica embargo, intensīvi tika meklēti jauni noieta tirgi. Toreiz arī bija pieejams Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrēts finansējums, lai varētu piedalīties dažādās starptautiskās pārtikas izstādēs, “Toreiz tas bija ļoti labi, jo mēs bijām pietiekoši dziļā bedrē un izmisumā, tāpēc braucām visur un meklējām, kam pārdot produkciju,” tā krīzes laika problēmas un risinājuma meklējumus atceras valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs, piebilstot, ka 2015. gads uzņēmumam bijis ļoti grūts, bet 2016. gadā uzņēmums jau strādāja 2014. gada līmenī un to pat pārsniedza.

Produkti iecienīti un augstu novērtēti

Jaunpilī ražotie produkti aizvien ir pamanīti un saņēmuši balvas pārtikas izstādēs. Pagājušajā gadā izstādē «Riga food» krējumu konkursā Jaunpili ražotais krējums «Zelta 20%» ieguva zelta medaļu. V. Krilovs stāsta, ka «Riga Food» izstādēs viņa vadītais uzņēmums piedalās regulāri, jo pirms tam ražotāji bija centrējušies uz Krieviju. Pirms 10 gadiem tas bija teju vienīgais tirgus. Turklāt lielākais pieprasījums tajā bija pēc sieriem. Kad tiem ceļš uz Krieviju beidzās, ražotāji sāka domāt ne tikai par sieru, liet arī par citiem produktiem. Un tie izdevušies teicami, ne velti konkursos un izstādēs Rīgā katru gadu ir izdevies nopelnīt pa kādai medaļai. Arī šogad izstādē «Riga Food», kas notiks septembrī, Jaunpils pienotava piedāvās jaunus produktus. Pašlaik jauns produkts ir rjaženka, kuru sāka ražot pirms dažiem mēnešiem, un V. Krilovs stāsta, ka ar šī produkta realizāciju pašlaik viegli neiet, bet viņš atceras, ka sākumā tikpat grūti gājis arī ar rūgušpienu. Arī to sākumā pārdevuši pa kastītei, pa kastītei, bet nu jau ražo vairākas tonnas.
Uzņēmumā visus piena produktus gatavo no pilnpiena. Receptes saldajiem desertiem ir radītas pašu ražotnē, par ko paldies jāsaka uzņēmuma tehnologiem.

Arī Latvijas tirgū balto laukumu netrūkst

Vaicāts, vai izdevies arī ar izstāžu palīdzību par Jaunpils produkcijas kvalitātēm pārliecināt visu Latvijas novadu pircējus, V. Krilovs stāsta, ka arī tas ir ilgs un nebūt ne viegls ceļš. Par to pārliecinājušies arī pirms nedēļas, kad piedalījušies Rēzeknē nolikušajos 16. Siera dienas svētkos. Tajos gan šoreiz neesot organizēts konkurss, bet bija iespēja satikties ar kolēģiem no cilām ražotnēm, tirgot un arī degustēt produkciju. Un te nu izrādījies, ka, piemēram, Rēzeknē Jaunpils pienotavas produkcija daudziem nebija pazīstama. Tas, iespējams, tāpēc, ka pilnu Jaunpils pienotavas sortimentu varam redzēt tikai specializētajos veikaliņos, jo lielveikalos darbojas cita – vairāk uz sadarbību ar lielražotāju orientēta – iepirkuma politika. Viens no kritērijiem, ko vērtēja konkursa «Sējējs» komisija, bija pārstrādes jaudu noslodze. V. Krilovs šajā jomā ir kritisks, viņš uzskata, ka pilnībā jaudas nav noslogotas. Un šajā ziņā ir izveidojusies interesanta situācija: jau otro gadu pasaulē un arī Eiropā, to starp arī Latvijā, ir piena tauku deficīts un piena olbaltumu pārpalikums. Biezpienu ir grūti pārdot, kamēr sviesta un krējuma pietrūkst. Savukārt vēl tikai pirms dažiem gadiem situācija bija pilnīgi pretēja: trūka biezpiena, bet krējumu nebija, kur likt. Un tolaik, pirms dieviem gadiem, Jaunpils pienotava investēja biezpiena ražošanas jaudu paplašināšanā, taču patlaban biezpiena ražošanas jaudas ir noslogotas tikai par 80%.
Zinot, ka pienotava ražo īpašus produktus, pajautājam (šoreiz atkal no patērētāju viedokļa), vai uzņēmums negrasās pievērsties saldējuma ražošanai, jo garšīgu saldējumu bez dažādiem konservantiem un garšas uzlabotajiem piedāvā tikai retais ražotājs. V. Krilovs atzina, ka patlaban gan padomā ko tādu ražot neesot, bet nekad nevajagot teikt “nekad”. Kas zina, varbūt kādreiz…

Atzīts Jāņu siers

Jaunpils pienotavai ir daudzi produkcijas veidi vairākās produktu grupās. Joprojām ļoti plaša ir sieru grupa; tiek ražoti gan dzeltenie, gan baltie sieri, ir arī kūpinātie un mocarellas tipa sieri. Arī krējumam ir sava produktu grupa, tāpat kā biezpienam, sviestam un saldo produktu līnijai. īpašs stāsts ir par Jaunpils pienotavā ražoto Jāņu sieru, kas ir iekļauts Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā. No Latvijas tikai seši piena pārstrādes uzņēmumi drīkst ražot tradicionālo Jāņu sieru pēc atbilstošas receptes. Jaunpilnieki to ražo jau otro gadu. Līdztekus tam uzņēmumā top arī ķimeņu sieru. Atšķirībā no ķimeņu siera Jāņu siers ir treknāks, tam, atbilstoši receptei, jāliek klāt noteikts sviesta daudzums. Savukārt ķimeņu sieram tas nav obligāti, un tādējādi to var ražot liesāku.

Ir jāmaina attieksme pret atkritumu šķirošanu un deponēšanu

Jautājām V. Krilovam, vai uzņēmumā liek domāts par jauniem iepakojuma veidiem, jo cīņa ar plastmasu acīmredzot turpināsies, tā kļūs intensīvāka.
V. Krilovs skaidroja, ka iepakojuma apsaimniekošana nav lēts prieks: “iepakojumus mums apsaimnieko AS «Zaļais punkts». Un mēs pa šo apsaimniekošanu maksājam tūkstošus. Tiesa, vispirms mēs iepakojumu pērkam. Pašlaik grūti prognozēt, kas noliks tālāk. Agrāk biezpienu un krējumu vedām kannās uz veikaliem; katrs pircējs gāja ar savu burciņu, kur krējumu ieliet. Daži veikali pie šāda koncepta jau sāk strādāt. Vai tas vērsīsies plašumā, to gan nevar pateikt. Kaut gan plastmasas iepakojumi ir ērti, ir saprotams, ka tie jau kļūst par pamatīgu problēmu. Kaut vai, ja paskatās uz tām tonnām, ko mēs izlietojam, lai iepakotu, tad vēl veikals, pārdodot produktu, iepako nākamajā maisiņā, bet mēs vēl trešo maisiņu nopērkam pie kases. Un vēlāk jau tas viss kaut kur ir jāliek. Manuprāt, vajadzētu iedzīvotājiem dot vairāk iespēju šķirošanai. Turklāt nav arī saprotams, kāpēc valsts vēl čammājas ar plastmasas pudeļu depozītu. Kāpēc Igaunija to var izdarīt, bet mums tā ir vesela problēma?!” Jāpiebilst, ka Jaunpils pienotava var palepoties arī ar to, ka šogad nodotas ekspluatācijā pašiem savas attīrīšanas iekārtas. Tādējādi saimniekošana kļūs dabai draudzīgāka.

Veicina eksportu

Jaunpils pienotava iestājusies Siera klubā un Latvijas Piensaimnieku centrālajā savienībā (LPCS), kas saņēmusi Eiropas Savienības atbalstu piena produktu reklamēšanai trešās pasaules valstis. Pašlaik situācija Latvijā ir tāda, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā naudiņa, ko Jaunpils pienotava izmantoja divus gadus, ir beigusies un vienīgā iespēja, kā reklamēt produktus, ir piedalīties LPCS rīkotās izstādēs. Tā jaunpilnieki kopā ar citiem Latvijas piensaimniekiem bijuši Azerbaidžāņa, Ņujorkā. LPCS kopā ar Ķīpsalas izstāžu rīkotājiem virza arī konkursu projektus un tad starptautiskās pārtikas izstādes «Riga food» laikā apbalvo uzvarētājus. LPCS ir arī pieejama statistika, nepieciešamā informācija. Piedalīšanās izstādēs veicina eksportu. Produkcija ir sūtīta uz Singapūru, Honkongu, Austrāliju, Ameriku, Īriju, Spāniju, Izraēlu, Vāciju, Zviedriju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem un vēl rindu citām valstīm. Tomēr, kā pastāstīja V. Krilovs, eksotiskie tirgi nemaz nav tik ļoti nozīmīgi, jo, piemēram, uz Austrāliju tiek nosūtītas tikai dažas paletes gadā. Interese par mūsu specifiskajiem produktiem – biezpienu, krējumu – ir tiem cilvēkiem, kas kādreiz dzīvojuši PSRS un nu dzīvo dažādās pasaules valstis. Bet tomēr uzņēmumā priecājas par katru iespēju kaut ko pārdot eksportam un attiecīgi nopelnīt. Un tādējādi 25% no visas realizācijas ir eksports. Gadā tiek eksportēta produkcija vairāku miljonu vērtībā. Uzņēmumā aizvien strādā pie jaunu produktu attīstīšanas, pie eksporta tirgus palielināšanas. Pagājušajā gadā apgrozījums aizsniedza 11,5 miljonus, 2016. gadā – 10,9 miljonus. Sagaidāms, ka 2018. gadā apgrozījums pieaugs, bet peļņa būs mazāka, jo svarīgākais uzņēmumam ir samaksāt adekvātu piena naudu saviem īpašniekiem piena piegādātājiem.

Piena apjomi pietiekami

Runājot par pārstrādei nepieciešamā piena nodrošinājumu. V. Krilovs saka, ka savos 35 darba gados piensaimniecībā nav piedzīvojis tiks zemu lauku un olbaltuma saturu iepirktajam pienam. Zemos rādītājus izraisījis vasaras karstums un tā noplicinātā barības bāze. Tomēr, tā kā pienotavas īpašnieki ir 49 kooperatīva «Piena ceļš» biedri, kopā piena apjomi ir pietiekami. Pusi pārstrādā Jaunpils pienotavā, otru pusi atdod citiem. “Sājā ziņā esam tādā kā privileģētā situācijā attiecībā pret citiem uzņēmumiem. Pašlaik vēl uzņēmumam jāatmaksā bankas kredīti par investīcijām, kas tika veiktas, sākot ar 2011. gadu. Visi maksājumi tiek veikti laikā. Pēdējos divus gadus uzņēmums strādā ar peļņu, kas aizsniedz 700 000–800 000 eiro. Saimniecībām tiek maksātas dividendes par nodoto pienu. Taču jaunu tehnoloģiju ieviešana ir nepārtraukts process,” stāsta V. Kilovs. Runājot par strādājošo algām, V. Krilovs atzīst, ka vienmēr jau cilvēkiem gribas nopelnīt vairāk… Taču pēdējos divus gadus labākajiem darbiniekiem bijušas arī prēmijas. Tāpat arī kolektīvā svinēti Ziemassvētki, Jāņi. Par pienotavas darbiniekiem valdes priekšsēdētājs saka: “Šis ir smags darbs 365 dienas gadā. Un mums darbiniekiem jāsaka liels paldies, jo uzņēmumā strādā lojāli darbinieki, varētu teikt, viņi ir Jaunpils pienotavas patrioti. Kadru mainība nav liela, pirms trim četriem gadiem tā bija daudz lielāka. Pavisam uzņēmumā strādā 130 darbinieki.”

Konkursā spēcīgi konkurenti

“Man un mūsu kolektīvam ir gandarījums, ka esam pamanīti un izvirzīti konkursam «Sējējs 2018»,” atzīst V. Krilovs, piebilstot, ka tas ir gan labs iepriekšējā darba novērtējums, gan jauns pakāpiens uzņēmuma atpazīstamības veicināšanā. Jāpiebilst, ka uzņēmumam konkursā ir gana spēcīgi konkurenti, kā, piemēram, SIA «Medus pils», N. Bomja maizes ceptuve «Lielezers» un vēl vairāki citi. Savukārt kooperatīvajai sabiedrībai turklāt konkursā nozīmīgākie konkurenti ir LPKS «Augļu nams» no Pūres, kā arī biedrība «Pārtikas amatnieki» no Jelgavas un vēl daži citi.
Uzņēmumu vērtēja komisijas priekšsēdētāja Ilona Mežiniece-Briede, Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta (TTAD) direktora vietniece; komisijas priekšsēdētājas vietniece Ilze Plikša, Pārtikas un veterinārā dienesta ražošanas un uzraudzības daļas vadītāja vietniece; Marats Vasariņš, ZM TTAD Pārtikas nozares vecākais referents; Ligita Turnere, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas valdes locekle; Santa Pāvila. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra Ekonomikas nodaļas vadītāja.
Konkursa «Sējējs 2018° uzvarētāju apbalvošana notiks 28. septembrī VEE kultūras pilī.
Piedāvājot plašo produktu klāstu tirgū, gan pienotavas valdes priekšsēdētājs Viesturs Krilovs, gan uzņēmuma darbinieki aicina: “Lai iemīlētu – jānogaršo!”

Avots: laikraksts “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” (14.08.2018.), Rūta Fjodorova