Šogad Zemkopības ministrijas rīkotā konkursa “Sējējs 2016” nominācijā “Rītdienas sējējs -mazpulka dalībnieks” par galveno balvu sacentīsies seši čaklākie un panākumiem bagātākie mazpulcēni no dažādiem Latvijas novadiem. Lai noskaidrotu, kas jaunam cilvēkam šķiet saistošs mazpulkos, devāmies uz Auces novada Bēnes pagastu pie viena no viņiem. Piecpadsmitgadīgais MĀRTIŅŠ DOMBROVSKIS ir mazpulcēns ar stāžu – šajā kustībā iesaistījies kopš 1. klases.

Liela atbildība

Dombrovsku ģimenes māja atrodas gandrīz pašā Bēnes centrā. To ieskauj neliels dārzs, kurā ir pa kādam augļu kokam, ogulājam, rožu krūmam, bet aiz mājas stiepjas vairākas puķu dobes ar debešķīgi smaržojošiem puķu-zirnīšiem, ārstniecības augiem un garšaugiem. Dārzā pamanām trušu māti ar astoņiem pūkainī-šiem, kas ļepato pa nelielu aploku zem ķirša. Pārējie truši atrodas būros, kas sarindoti nojumē aiz mājās. Tie visi (patlaban 76 ļipas!) ir Mārtiņa Dombrovska audzēti, baroti un aprūpēti.

– Mans opis jau gadus septiņus nodarbojas ar trušu audzēšanu. Kaut kādas zināšanas par šiem mājdzīvniekiem bija, tāpēc pirms pāris gadiem iesaistījos mazpulku projektā “Trušmīļu skola”. Apspriedes ar vecākiem, un viņi piekrita, ka es varētu pamēģināt audzēt šķirnes trušus.

Galīgam nezinītim mazpulkā dzīvu radību neuztic, tāpēc Mārtiņam vispirms vajadzēja iegūt pamatzināšanas truškopībā. Tikai tad, kad bija apmeklējis vairākus seminārus un, protams, arī pamatīgi izvaicājis vectēvu, jaunais censonis tika pie diviem auntrušiem – tēviņa un mātītes. Tos viņam uzdāvināja Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas biedri jelgavnieki Sanita un Dzintars Slokas.

Vienā laikā ar Mārtiņu audzēt garaušus pieteikušies vairāki mazpulcēni, bet tagad Latvijā no pirmā iesaukuma viņi palikuši vien trīs. – Tā ir liela atbildība, jo par trušiem jārūpējas katru dienu -jābaro, jātīra būri, jāpotē, jāgādā barība ziemai.

Turklāt tā nav vienīgā atbildība, ko uzņēmies jaunais cilvēks. Viņš arī audzē ķiplokus, kartupeļus un ārstniecības augus. – Mārtiņš pieņem jebkuru izaicinājumu. Ja parādās kaut kas jauns un interesants, viņš vienmēr ir gatavs iesaistīties un darboties, – tā savu audzēkni raksturo 53. Penkules mazpulka vadītāja Ilze fansone. – Dažs, saskaroties ar pirmajām grūtībām, iesāktajam atmet ar roku, bet Mārtiņš darbu nekad nepamet pusratā, visu noved līdz galam.

Turpinot viņa stāsta, ka mazpulcēni ne vien kaut ko audzē piemājas dārzos un tīrumos, pievēršas rokdarbiem un galdniecībai, bet arī aktīvi sporto, dejo un dzied. Tie, kuri daudz dara, daudz pagūst.

Darot gūtās mācības

Mārtiņš ir Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas biedrs, kas viņam paver plašākas iespējas iegūt nepieciešamās zināšanas truškopībā un piedalīties dažādos pasākumos.

– Vectēvs garaušus baroja trīs reizes dienā: no rīta deva kombinēto barību, dienā – sauso barību, bet vakarā – zāli jeb sulīgo barību. No citiem audzētājiem uzzināju, ka pareizāk būtu no rīta dot sulīgo, bet vakarā – sauso barību, jo trusis visvairāk ēd naktī, -zīmīgu piemēru atceras Mārtiņš un piebilst, ka nekautrējas zvanīt speciālistiem, ja grib noskaidrot kaut ko būtisku gan par dzīvnieku barošanu, gan veselības aprūpi un uzvedības īpatnībām. Tīršķirnes pārstāvji (puisis audzē tikai auntrušus!) ir vārīgāki nekā jaukteņi, kas aug veselīgāki un stiprāki. – Mēs garaušus vakcinējam, lai pasargātu no divām bīstamām dzīvnieku infekcijas slimībām – miksomatozes un hemorāģiskās septicemias. Tās abas ir neārstējamas slimības, vakcinēšana ir vienīgais veids, kā pasargāt trušus.

Mazpulcēns atceras nepatīkamu gadījumu, kad daļa viņa garaušu no izstādes Ķīpsalā atgriezās ar caureju, ko jutīgajiem tīršķirnes trušiem bija izraisījis hlorētais krāna ūdens.

Mārtiņš sasirgušos dabūjis uz ķepām, dodot grauzt svaigi grieztus ozola zarus. Lai ārstniecības augi (kumelītes, piparmētras, tabaka, cigoriņi u.c.) būtu pa rokai, puisis tos audzē piemājas dārzā. Savukārt vectēva saimniecībā Bukaišos stāda kartupeļus, cukurbietes un burkānus. Nesen mazpul-cēns atklājis, ka trušiem labi garšo topinambūri. Tos izmantojot kā alternatīvu kartupeļiem. Esot sulīgāki nekā tupeņi, kā arī neuzbarojot.

Laiks, kad būrī bija tikai divi truši, Mārtiņam šķiet sena pagātne, lai gan pagājis tikai pāris gadu. – Esmu izaudzējis vairākus simtus trušu. Mātītes tiek lecinātas divas reizes gadā – pavasarī un rudenī. Labs metiens ir tad, ja piedzimst seši trusēni, bet mūsu saimē bijuši pat divpadsmit.

Labākos šķirnes pārstāvjus ved uz izstādēm, pārdod tiem, kas vēlas pievērsties truškopī-bai vai papildināt savu garaušu saimi, bet pārējos realizē gaļā. Pēc tās ir diezgan liels pieprasījums, taču tuvējo apkārtni spējot nodrošināt ar trušu gaļu.

Mārtiņš par ļipaiņiem rūpējas cītīgi, bet, paklausot vecāku padomam, tos nepadara par klēpjsunīšiem – vārdu nedod un pa rokām neucina. Ja tā rīkotos, būtu ļoti grūti šķirties no dzīvniekiem.

Sāk ar zirņiem

Interese par mazpulku kustību puisim radusies jau bērnībā, jo viņa māsa Kristīne, kura tagad studē par ārsti, bijusi mazpulcēns, konkursa “Rītdienas sējējs” laureāte. Redzot, kā māsa audzē sīpolus un vēlāk citus kultūraugus, nodomājis -es taču arī tā varu!

– Mazpulkā iestājos, kad sāku mācīties 1. klasē. Sākumā vēroju, ko mazpulcēni dara, bet nākamajā gadā jau iesaistījos pirmajā projektā – audzēju zirņus, -atceras Mārtiņš. – Protams, bez vecāku palīdzības man tas nebūtu tik labi izdevies, jo diezin vai es, septiņgadīgs puika, varētu sagatavot dobi, izpurināt velēnas un veikt ierakstus mazpulcēna darbu dienasgrāmatā.

Pēc tam viņš audzējis sīpolus, kartupeļus, burkānus un sarkanās bietes, ko varēja nodot realizācijai zemnieku saimniecībā “Ezerkauliņi”. – Kad jāravē, uznāk neliels apnikums, bet tas pāriet. Turklāt būt mazpulkā nozīmē ne tikai darbu, bet arī atpūtu un tikšanos ar līdzīgi domājošajiem Latvijas mazpulcēnu nometnēs un citos pasākumos.

Pērn novembrī Mārtiņš pāris izcilākos auntrušus veda uz starptautisko truškopju saietu Francijā, kur tie piedalījās izstādē un guva atzinīgu novērtējumu. Tagad viņš plāno pēc pāris gadiem piedalīties līdzīgā pasākumā Dānijā. – Lai izkoptu savu auntrušu saimi, centīšos pēc iespējas biežāk braukt uz starptautiskām izstādēm, lai no audzētājiem iegādātos vērtīgus šķirnes pārstāvjus. Zinu, ka labi truši ir Vācijā un Čehijā.

Kaut gan lauku darbi Mārtiņam patīk un padodas, savu nākotni viņš iecerējis saistīt ar eksaktām zinātnēm. Pēc 9. klases beigšanas Penkules pamatskolā viņš plāno iestāties Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā un pēc tam studēt Rīgas Tehniskajā universitātē.

Vecāki Samta un Ilvars Dombrovski dēlu mazpulka gaitās atbalsta ar padomu un palīdz darbā.

Gaidot konkursa “Rītdienas sējējs” žūrijas komisiju, viena trušu māte ar astoņiem trusīšiem ielikta aplokā, kas ierīkots ķirša pakājē dārzā.

Šie baltie Miruši ir mēnesi veci.

Mārtiņš savu trušu saimi baro trīsreiz dienā. Vasarā noteikti dod svaigu zāli, ko ar izkapti pļauj katru dienu vectēva pļavās.

 

Avots: žurnāls “Praktiskais Latvietis”, Māra Lapsa