Darba tikums Latvijas laukos: vērtība, ko pārmanto paaudzes
“Latvietis ir saimnieks – čakls, radošs, ar raksturu, neatlaidīgs un vienmēr augošs. Arī mēs, šīs vērtības godājot, katru rītu ceļamies un ejam darbos, lai koptu savu sētu, sarūpētu to, kas cilvēkam un dabai nepieciešams. Tāpat kā bites bija un būs, tā arī gaiši cilvēki Latvijas lauku sētās bija un būs,” teic Kuldīgas puses saimniecības “Baļļas” saimnieki Ieva un Helmuts Berholdi.
Piektdien kultūras centrā “Ulbrokas pērle” notikušajā svinīgajā ceremonijā “Sējējs 2022” tieši viņi saņēma titulu “Gada lauku saimniecība”. No viena savulaik dāvināta stropa 30 gados izaugusi saimniecība ar vairāk nekā 500 bišu saimēm. Te top medus, ziedputekšņi, bišu maize, regulāri notiek meistarklases, praktiskas mācības, pašu rokām gatavo un tirgo biškopības inventāru. Ģimenei lieli plāni ne tikai par plašāku izvēršanos Latvijas tirgū, bet arī par startu eksportā. Savukārt titula “Ģimene lauku sētā” ieguvējiem – Krāslavas novada saimniecībai “Klajumi” ir teju 100 gadus sena vēsture. 1936. gadā, pateicoties valsts centieniem atbalstīt Latvijas austrumu robežu stiprināšanu, tā laika Ilūkstes apriņķa Kaplavas pagastā krūmiem aizaugušā pierobežā jaunsaimnieks Jānis Stabulnieks līda līdumus, uzbūvēja mūra mājas un jaunsaimniecībai deva nosaukumu “Klajumi”. Patlaban te saimnieko divas paaudzes, saglabājot kultūrvēsturisko mantojumu un rūpējoties par dabas vērtībām. Ir arī viesu nams, kur baudīt mieru un saimnieces Ilzes Stabulnieces gatavotu maltīti ar Latgales Kulinārā mantojuma garšu, piemēram, pildītas kartupeļu klimpas, dārzeņu un sēņu sautējumu, jaunlopa gaļas rullīšus, līdakas bumbas, medus un drupaču kūkas. Turklāt saimniecībā audzē Latvijas šķirnes zirgus – tie gan nav domāti sacīkstēm vai smagam darbam, bet mierīgām harmoniskām izjādēm, baudot īpašo dabas parka “Daugavas loki” ainaviskumu.
“Sējēja” balvas šogad saņēma vēl vairāki lauksaimnieki – kopumā deviņās konkursa nominācijās, kā arī īpašo balvu – “Par mūža ieguldījumu lauksaimniecībā”. To piešķīra biedrības “Latvijas Aitu audzētāju asociācija” vadītājai, profesorei Dainai Kairišai, kā arī saimniecības “Mežacīruļi” īpašniekam Jurim Cīrulim.
Galveno balvu nominācijā “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā” saņēma SIA “Dimdiņi”, kura skābētie un štovētie kāposti zināmi teju ikvienam. Nominācijā “Bioloģiskā lauku saimniecība” triumfēja Bauskas novada SIA “Pienjāņi”, kur 25 ha plašā augļudārzā audzē ābolus, bumbierus, kā arī gatavo sidru. Uzvarētāja gods nominācijā “Jaunais veiksmīgais zemnieks” tika aitu audzētājam Gatim Atmatam Madlienas pagastā, bet nominācijā “Gada veiksmīgākā kopdarbība” uzvarēja pērn izveidotais Bauskas novada kooperatīvs “Latvijas liellops”, kurš nodrošina patērētājus ar kvalitatīvu nogatavinātu vietējo liellopu gaļu.
Par nominācijas “Gada LEADER projekts vietējā rīcības grupā” uzvarētāju kļuva Līvānu novada bioloģiskās kosmētikas ražotājs SIA “Rasa Botanicals” un biedrība “Preiļu rajona partnerība”. Balvas saņēma arī mazpulcēni, nominācijā “Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks” pārāka bija Vendija Volosovska no Daugmales mazpulka, kura vadītājas ir Zinaida Matisone un Zane Miķelsone.
Kā ierasts, godināti arī zinātnieki, kur šoreiz nominācijā “Zinātne praksē un inovācijas” galveno balvu saņēma Ilze Grāvīte par zinātnisko darbu “Jaunu plūmju šķirņu un inovatīvu audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un ieviešana ražošanā”.
Sveicot laureātus, zemkopības ministrs Kaspars Gerhards teica: “Lauki un lauksaimniecība latvietim ir ne tikai iztikas un uzņēmējdarbības avots, bet arī latviskās identitātes un piederības apliecinājums savai zemei. Paldies laureātiem par nozīmīgo devumu Latvijas lauksaimniecības nozares stiprināšanā. Jūs esat piemērs visiem, kā ar savu darbu varam veidot Latviju stiprāku.” Konkursa laureāti saņēma gada balvu “Sējējs” – bronzas statuju, kā arī diplomu un naudas balvu.
Konkursa “Sējējs” apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājuma zīmi. Nākamgad konkurss notiks 30 gadu jubilejas zīmē.
KARĪNAS MIEZĀJAS FOTO Par balvām priecājas kooperatīva “Latvijas liellops” vadītāja Alma Bērziņa (no kreisās), viena no labākajām mazpulku dalībniecēm jaunpiliete Elīna Ķilda un saimniecības “Baļļas” saimnieki Helmuts un Ieva Berholdi. Konkursa apbalvojumu pasniegšana kļuvusi par Latvijas labāko lauksaimnieku nozīmīgāko godināšanas pasākumu, bet laureāta nosaukums “Sējējs” – par priekšzīmīga darba apliecinājumu. “Lauki un ģimene ir spēks. Mūsu pamats ir tradīcijas un trīs pamatvērtības – saime, maize un zirgi,” teic titula “Ģimene lauku sētā” ieguvēja Ilze Stabulniece. Attēlā kopā ar vīru Viktoru un dēliem Reini un Nauri. Saņemot balvu no zemkopības ministra K. Gerharda par uzvaru nominācijā “Gada uzņēmums pārtikas ražošanā”, gandarīts “Dimdiņu” līdzīpašnieks Oskars Brediks. Uzņēmums pērn pārstrādājis 3600 tonnas galviņkāpostu, piedāvājot vairāk nekā 40 produkcijas veidus gan vietējā tirgū, gan arī eksportējot, lielākoties Skandināvijas valstīs. “Ja kārtīgi strādāsi, tad arī Latvijas lauki zels,” uzskata gada labākais jaunais zemnieks, 400 aitu saimnieks Gatis Atmats.
Avots: Latvijas Avīze, 19.09.2022., Ingrīda Mičāne