Otrdien Ilzenē viesojās konkursa “Rītdienas sējējs – mazpulks” vērtēšanas komisija. Ilzenes mazpulka vadītāja Sarmīte Salmiņa un mazpulka dalībnieki Kate Ceriņa, Līna Melece un arī Matīss Salmiņš (priekšplānā) mazpulka lauciņā stāsta un rāda, kā norit darbs pie individuālajiem projektiem “Graudaugi Latvijā”, kura gaitā tiek audzētas un pētītas četras miežu šķirnes.

Ilzenes mazpulks ir viens no trim Latvijas mazpulkiem, kas šogad pieteikts Zemkopības ministrijas konkursam “Sējējs 2017” nominācijā “Rītdienas sējējs – mazpulks”. Otrdien Ilzeni apmeklēja konkursa vērtēšanas komisija, lai uzzinātu, kā mazpulkam veicies pēdējos piecos gados, kādi individuālie un grupas projekti īstenoti kādā no mazpulku darbības jomām, kā veidojusies sadarbība ar pašvaldību, skolu, vecākiem un vietējo sabiedrību.

Satraukumu, sagaidot vērtēšanas komisiju, juta ne tikai Ilzenes mazpulcēni, bet arī viņu vadītāja Sarmīte Salmiņa. Taču jāteic, ka ciemiņu uzņemšanai viņi bija sagatavojušies godam, un Ilzenē pavadītā diena bija apliecinājums, ka šajā pagastā aug cerīga maiņa pagasta zemniekiem un uzņēmējiem. Kā savā uzrunā atgādināja Ilzenes mazpulka vadītāja Sarmīte Salmiņa, Ilzenes pamatskolas devīze ir: “Ja tu esi, tad tu dari. Ja tu dari, tad tu esi”, un tā piedienas arī Ilzenes mazpulkam.

Izaudzētajā dalās ar ilzeniešiem

Par to, ka paveikts ir patiešām daudz, varēja pārliecināties, noskatoties mazpulcēnu sagatavoto prezentāciju. Viņi sevi uzskata par topošajiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem, un kā pierādījums tam ir sadarbība ar zemnieku saimniecību “Ezerkauliņi”, kam tiek nodoti izaudzētie dārzeņi. Jau sešus gadus viņi darbojas savā siltumnīcā, kas uzcelta, pateicoties Hipotēku un Zemes bankas rīkotajā projektu konkursā “Mēs paši” iegūtajam finansējumam. Mazpulcēni audzē tomātus un dažādus dārzeņus un lielākā daļa no izaudzētā tiek atdota skolas kopgaldam, kā arī dāvināta mazpulka atbalstītājiem. Katru gadu tiek audzēti puķu, garšaugu, dārzeņu stādi, kurus var iegādāties vietējie iedzīvotāji. Sadarbībā ar biedrību “Ilzenes attīstībai”, pērn iesaistoties Borisa un Ināras Teterevu fonda projektā “No sēklas līdz ražai”, iegūta ābolu sulas spiede un augļu žāvētājs. Šajos divos gados mazpulcēni izgatavojuši vairāk nekā 20 kilogramus sukāžu no ķirbjiem, pīlādžiem, rabarberiem. Prezentācijā mazpulcēni arī pastāstīja, kā tiek gatavotas ķirbju sukādes.

Kā apliecinājums tam, ka Ilzenes mazpulcēni ir topošie uzņēmēji, ir arī viņu līdzdalība Ziemassvētku tirdziņos Alūksnē, Pļaujas svētkos Viktora Ķirpa Ates muzejā, mazpulku reģionālajos forumos. Tajos iegūtie līdzekļi tiek krāti ekskursijām.

Čakli un veiksmīgi projektu aizstāvētāji

Lai uzzinātu nākamā gada uzdevumus un to, kā veicies iepriekšējos gados, mazpulks piedalās biedrības “Latvijas mazpulki” rīkotajās gadskārtējās konferencēs un semināros, kur tiek gūta noderīga informācija. Šogad tādi bijuši semināri par sīpolu un graudaugu audzēšanu. Vasarās Ilzenes mazpulcēni piedalās tradicionālajās sporta spēlēs un Alūksnes novada mazpulku nometnēs, kā arī konkursā “Zemes meita. Zemes dēls”, un lepojas ar šī titula ieguvējiem Leldi Meleci, Eduardu Līdumnieku un Ernestu Medni. Savukārt Goda nomināciju “Augsim Latvijai!” ir ieguvuši Lelde Melece un Rihards Salmiņš. Nākamgad uz to varētu pretendēt četri mazpulcēni.

Kopš Ilzenes mazpulka atjaunošanas 2011. gadā tā dalībnieki ar labākajiem projektiem dodas uz reģionālajiem forumiem, bet 2015. gadā Ilzenē uzņēma Vidzemes mazpulku foruma dalībniekus. Ilzenieši bijuši čakli un veiksmīgi projektu aizstāvētāji un daudzkārt par tiem iegūtas gan godalgotās vietas, gan Atzinības. 2013. gadā Vidzemes reģionālajā forumā ilzenieši ieguva galveno balvu par grupas projektu, veicot pētījumu par kūdras eliksīra un Humi šķidrā mēslojuma izmantošanu, un devās braucienā uz AHA zinātnes centru Igaunijā.

Šogad septiņi mazpulcēni audzē Šalotes sīpolus biznesam, trīs izstrādā pētījumu “Graudaugi Latvijā” un trīs pēta šalotes sīpolu audzēšanu, divas mazpulka dalībnieces veido tautasdziesmu krājumu “Manas 100 tautasdziesmas”, bet pārējie audzē puķes un dārzeņus. Savā siltumnīcā šogad mazpulcēni audzē videi draudzīgus tomātus – no sēkliņas līdz pat ražai. To mēslošanai tiek izmantots dabīgais mēslojums, kas tiek gatavots no nātru vircas. Kā mazpulcēniem veicas šajā procesā, var sekot ar ReTV starpniecību.

Ne tikai sava pagasta, bet arī Latvijas patrioti

Ar labiem panākumiem Ilzenes mazpulks aizvadītajā gadā piedalījās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā konkursā “Šodien laukos” un pērn ieguva galveno balvu Latvijas Reģionu Televīzijas “Re: TV” raidījumu cikla “Es varu būt zaļš” konkursā, popularizējot dabai draudzīgus tīrīšanas līdzekļus.

Mazpulcēni paši izgatavojuši arī spēles un mācību līdzekļus, piemēram, pupiņu loto un latvju zīmju domino.

Kopš Ilzenes mazpulka atjaunošanas tā darbība noritējusi ciešā saiknē ar vietējo sabiedrību un biedrību “Ilzenes attīstībai”. Mazpulcēni audzē puķu stādus un dāvina tos skolas un pagasta puķu dobēm, Ziemassvētku laikā apciemo pagasta pensionārus. Pagājušajā gadā mazpulks piedalījās Borisa un Ināras Teterevu fonda projektā “Sasildi sirdi senioram!”, aktīvi iesaistījās šī fonda projektā “No sēklas līdz ražai”, vadot mazdārziņu iekopšanas, kā arī sukāžu gatavošanas un ābolu sulas spiešanas meistarklasi.

Ilzenes mazpulcēni izveidojuši arī Dabas taku, kurā aug 23 dažādi koki un krūmi, kā arī darba lapas par Latvijā augošajiem kokiem, izstrādājuši velomaršrutu pa Zeltiņu un Ilzenes pagastiem. Viņi ir ne tikai sava mazpulka, pagasta, bet arī Latvijas patrioti. To apliecina viņu līdzdalība ziedu paklāja veidošanā Baltijas ceļa atcerei, Baltā galdauta svētkos, ozolu stādīšanā Latvijas simtgadei.

Mazpulcēniem nākotnes ieceru netrūkst

Neraugoties uz pārmaiņām, kas nākotnē gaida Ilzenes pamatskolu, mazpulcēniem ir daudz nākotnes ieceru. Vēl šajā gadā plānots apzināt Ilzenes pagastā augošos dižkokus, iesaistoties akcijā “LV100 Dižošanās”, papildināt jau izstrādāto vai izveidot jaunu velomaršrutu, iekļaujot tajā arī apzinātos dižkokus. Pētot mazpulka vēsturi, tā dalībnieki uzzinājuši, ka 1937. gadā mazpulcēni iestādījuši birztalu pie pagasta skolas. Sagaidot Latvijas simtgadi, Ilzenes mazpulka dalībnieki vēlas iestādīt liepu aleju, jo Ilzene tiek dēvēta par liepziedu zemi. Arī turpmāk viņi plāno audzēt stādus, izgatavot sukādes, pārdot izaudzēto un saražoto produkciju un par nopelnīto naudu doties kopīgās ekskursijās.

Pēc prezentācijas, kurā mazpulcēni ne tikai iepazīstināja ar paveikto, bet arī rādīja savus radošos talantus, vērtēšanas komisija apskatīja mazpulcēnu veidoto dabas taku, lauciņu, kurā viņi audzē sīpolus un četru šķirņu miežus un vienlaikus veic arī pētījumu. Tika apskatīta arī siltumnīca, kurā aug videi draudzīgi tomāti. Sarunās ar Ilzenes pagasta pārvaldes vadītāju Ingrīdu Sniedzi, Ilzenes pamatskolas direktori Inesi Žīguri, biedrības “Ilzenes attīstībai” pārstāvi Anitu Pētersoni, mazpulka “krustmāti” Lailu Boku, Alūksnes novada izglītības pārvaldes vadītāju Guntu Kupču, mazpulcēnu vecāku pārstāvjiem guva apstiprinājumu, ka mazpulka dalībnieki apgūst dzīvei tik nepieciešamās prasmes un iemaņas un ar savu saliedētību un degsmi iedvesmo arī citus pagasta iedzīvotājus.

Konkursa vērtēšanas komisijā bija Latvijas Pašvaldību savienības sistēmu analītiķis Jānis Upenieks, LLKC Lauku attīstības nodaļas projektu vadītāja Baiba Gulbe, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Projektu vadības un uzraudzības daļas koordinators Jānis Drigins, Jauno zemnieku kluba valdes pārstāvis Ēriks Bite un biedrības “Latvijas Mazpulki” padomes atbildīgā sekretāre Ilze Jukņēviča. Tās pārstāvji atzina, ka pēc Ilzenē pavadītās dienas jūtas saviļņoti, jo pilsētā grūti saskatīt to patiesumu, dabiskumu un atklātību, ko viņi ieraudzījuši Ilzenes mazpulcēnos.

Jāpiebilst, ka uz “Sējējs 2017” nomināciju “Rītdienas sējējs – mazpulks” pretendē arī Daugmales un Džūkstes mazpulks.

Mazpulcēni vērtēšanas komisijas pārstāvjiem radīja arī savu siltumnīcu, kura aug videi draudzīgi tomāti.

“Mēs savas mājas, savu Ilzeni, redzam kā Baltās mājas, jo tikai tik, cik mēs paši darīsim un spēsim, tik mūsu tīrumos kuplos labība, tik mūsu dārzos ziedēs puķes, tik mēs savu laiku pavadīsim piepildīti un interesanti. Mums nevajag Laimes lāci, mēs paši esam savas laimes kalēji”

 

Avots: laikraksts “Malienas Ziņas” (28.07.2017.), Dace Plaude