Kooperatīva atbalsts nepieciešams mazām un vidējām saimniecībām

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība “VAKS”, kuras sastāvā ir uzņēmuma Gulbenes filiāle, kļuva par konkursa “Sējējs 2018” laureāti nominācijā “Gada veiksmīgākā kopdarbība”. “VAKS” ir starp veiksmīgākajām valstī, kas pēc visiem rādītājiem gadu no gada aug, tāpēc tās pieredze ir vērtīga.

Palīdz pārciest sausās vasaras ietekmi

“Vēl ir pāragri prognozēt kooperatīva pagājušā gada apgrozījumu, kā arī izmaksājamo dividenžu apjomu. Graudu raža bija mazāka, bet to iepirkuma cena – augstāka. Diemžēl tādējādi nevarēja kompensēt zaudējumus, jo zemnieku ieguldījumi mazas ražas izaudzēšanai bija tādi paši kā lielai ražai. Protams, augstākai graudu cenai bija nozīme, tā izlīdzināja, bet nedeva peļņu,” secina “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase.

Sausās un karstās vasaras ietekme uz graudaugu ražu tieši Gulbenes reģionā bija īpaši jūtama. Tiesa, izdevās ekonomēt līdzekļus, kas bija paredzēti graudu kaltēšanai. V. Jonase norāda, ka graudu apjoms salīdzinājumā ar vidējo citos rudeņos ir apmēram par 25-30 procentiem mazāks, tāpēc daļai kooperatīva biedru rodas problēmas norēķināties par ņemtajām izejvielām un lauksaimniecības precēm, minerālmēsliem, augu aizsardzības līdzekļiem un sēklu. Tas nozīmē, ka līdz nākamajai ražai par to maksā kooperatīvs. “Rudens sējas laiks bija labvēlīgs – visas plānotās platības ar ziemājiem ir apsētas. Pagaidām ziemāju zelmenis ir labs, bet jāgaida pavasaris, lai spriestu, kā sējumi ir pārziemojuši,” atzīst V. Jonase.

Ar atbalstu veicina saimniecību attīstību

Kooperatīvā ir dažāda lieluma zemnieku saimniecības, pārsvarā – mazās un vidēji lielās, kurām graudu tirgū ar nelielu produkcijas daudzumu patstāvīgi iekļūt ir grūtāk. Kooperatīvs palīdz katram dalībniekam saimniekot un attīstīties, piedāvājot konsultācijas un mācības, piegādājot nepieciešamās izejvielas, kā arī kārtojot saimniecību grāmatvedību un, protams, palīdzot pārdot izaudzēto ražu. “Kad zemnieks atved graudus, tiem ir noteikta sākumcena, bet pēc sezonas tiek aprēķinātas piemaksas graudaugiem. Turklāt tiek izmaksātas dividendes. Jo ir lielāks apgrozījums, jo lielākas var saņemt dividendes. Neviens cits uzņēmums, kas iepērk graudus, to nedara. Kooperatīvs simtprocentīgi ir Latvijas kapitāls, kura īpašnieki ir tā biedri,” stāsta V. Jonase.

Pērn kooperatīvs attīstībā ieguldījis vairāk nekā vienu miljonu eiro, īstenojot vairākus projektus. “Projekti ir tuvākajiem pieciem gadiem, lai varētu pilnveidoties. Bez attīstības nevar virzīties uz priekšu. Tas nozīmētu iet atpakaļ, tāpēc visu laiku ir jādomā, ko varam darīt, lai zemniekiem būtu vieglāk strādāt. Ja kooperatīvs aug, aug arī zemnieku saimniecības. Ejam roku rokā,” skaidro Vita.

Pērn bija jauno lauksaimnieku skola, kuras darbībai finansējumu saņēma no Eiropas Savienības fonda. Kad “VAKS” pārstāvji gada nogalē apciemoja kooperatīva biedrus, iepriecinot ar nelielām dāvanām, tika pārrunāts gada veikums, kā arī uzklausīti priekšlikumi. V. Jonase uzsver, ka katrs pateiktais vārds var būt ierosme jaunai iecerei vai uzlabojumam. Tika izteikta vēlme, ka mācīties vajadzētu visu vecumu lauksaimniekiem. “Tāpēc lauksaimnieku skolā mācības notiks visu gadu. Turklāt ir skaidrs, ka nepietiek apgūt tikai teoriju, notiek arī praktiskas nodarbības uz lauka, kas ir vislielākais ieguvums. Līdz ar pavasari tās būs arī uz tīruma,” uzsver V. Jonase.

Pilnveido un uzlabo materiālo bāzi

Gulbenes struktūrvienības angāram tika uzlikts jauns jumts. Turklāt dzelzceļa atzars pilnībā ir kooperatīva īpašums. “Iepriekš mūsu īpašumā bija tikai ēkas un dzelzceļa sliedes, bet zemi nomāja. Tagad varam domāt par dzelzceļa attīstību graudu un izejvielu transportam. Ir sagatavots projekts teritorijas labiekārtošanai. To paredzēts asfaltēt, lai būtu ērti un droši pārvietoties lieljaudas tehnikai, kas pieved graudus,” skaidro V. Jonase. Viņa uzsver, ka dzelzceļš ir lētākais transporta veids. Paredzēts, ka to varēs izmantot 70 procentu graudu transportēšanai. Pārvadājumi ar autotransportu ir dārgāki, tāpēc tiek meklētas iespējas samazināt izmaksas.

Kooperatīva filiāles vadītāja atzīst, ka Gulbenes bāzē būtu vajadzīgs palielināt graudu pieņemšanas jaudu. Līdz šim investīcijas ir ieguldītas graudu pieņemšanas laukumos, tāpēc šis process ir atvieglots, tomēr ir jāgādā par uzlabojumiem. “Protams, līdz ar ceļa posma asfaltēšanu uz “VAKS” bāzi transporta plūsma vairs nerada putekļus. Līdz ar to situācija ir labvēlīgāka ne tikai ar kooperatīva pakalpojumiem saistītajiem, bet arī apkārtējiem iedzīvotājiem. Bija jārēķinās, ka intensīva satiksme pa ceļu notiek arī nelabvēlīgos laika apstākļos,” skaidro V. Jonase. Labvēlīgs iznākums ceļa asfaltēšanai tika rasts tāpēc, ka piecus gadus kooperatīvs rakstīja vēstules un iesniegumus Satiksmes ministrijai, jo uzņēmums nevarēja atļauties tik lielas investīcijas. “Gribam panākt, lai turpina uzlabot ceļu, nevis apstājas pie sasniegtā. To asfaltēt vajadzētu līdz Lejasciemam, lai arī uz to pusi varētu transportēt izejvielas un gaidīt no turienes lauksaimnieku graudus. Pa šo ceļu brauc ļoti daudz smagās tehnikas, ne tikai kooperatīva, bet arī mežizstrādes un cita,” akcentē V. Jonase.

Sēklu banka – droša rezerve

Valmierā ir pabeigta sēklu ražotnes otrā kārta, lai varētu kooperatīva biedriem nodrošināt labas kvalitātes sēklas materiālu. Iepriekš sēkla tika gatavota, taču nebija iespējams to nodrošināt pietiekamā daudzumā. “Tagad ir īstenots milzīgs projekts, kurā investēti 2 miljoni eiro. Sēklas līnija darbojas ar pilnu jaudu, tāpēc zemnieki var saņemt labas kvalitātes sēklu pietiekamā daudzumā. Sēklas audzētājiem tiek maksātas autoratlīdzības,” informē V. Jonase.

Šajā pavasarī tika izlietoti visi sēklu bankas krājumi, tāpēc tos atjaunot ir svarīgi. Sēklu bankas rezerve ir vajadzīga kritiskā situācijā, lai pirms sējas nav jāmeklē un jāpērk par krietni dārgāku cenu. Pagājušajā gadā kooperatīvs sertificēja bioloģiski audzētu graudu pieņemšanu kādreizējās Litenes klēts kaltēs. “Bioloģiski audzētu graudu cenas, protams, ir augstākas. Mūsu kooperatīvs ir starp aktīvākajiem vietējo graudaugu šķirņu atbalstītājiem. Tas īpaši attiecas uz ‘Kaupo’ rudziem,” atklāj V. Jonase.

Starp perspektīvām iecerēm ir graudu pārstrāde. Nākamajā gadā “VAKS” ieguldīs apmēram miljonu eiro uzņēmuma attīstībā.

Izsakās VAKS biedri

JĀNIS LAZDIŅŠ, STRADU PAGASTA ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS “AIZPURIEŠI” ĪPAŠNIEKS – Ir ļoti svarīgi, ka kooperatīvs “VAKS” ir latviešu zemnieku īpašums. Tajā nav ārzemju kapitāla. “Dobeles dzirnavniekā” ir vācu un igauņu kapitāls, savukārt “Baltic Agro” ir dāņu īpašums. Mums ir jāturas kopā, vismaz kādai daļai latviešu zemnieku, citādi ārzemnieki mums diktēs savus noteikumus. Jau tagad esam tuvu tam. Atceros laiku, kad graudus vedām uz “Rēzeknes dzirnavnieku” un 24 stundas stāvējām rindā. Tas bija ilgākais laiks, bet vidēji bija jāgaida 12 stundas. Tagad graudus varam nodot tepat, katru vakaru atgriežamies mājās, un var teikt, ka dzīve mums ir kļuvusi ļoti lepna. “VAKS” sagaida pēdējo graudu kravu, var arī sazvanīt, ja kāds ir aizkavējies. Nav problēmu! Tā kā tagad Gulbenē ir trīs graudu pieņemšanas vietas, protams, ir konkurence. Dažs izmēģina, kā ir citur, un beigās jau atrod labāko un piemērotāko variantu. “VAKS” sniedz ne tikai materiālu atbalstu, bet arī agronomu konsultācijas. Tas ir sevišķi svarīgi tādos smagos gados, kādi bijuši pēdējie trīs. Tieši tie parāda, cik liela nozīme ir kooperatīvam. Var jau mētāties no viena pie otra, bet tad galarezultāts nav labākais.

BENITA PILSNIBURE, SIA “LEJASCIEMA GRAUDS” VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJA – Kooperatīvā var justies kā aizvējā. Ir drošības sajūta līdzīgi kā ģimenē. Ja ir nepieciešama palīdzība, “VAKS” saviem biedriem nāk pretī un sniedz atbalstu, kāds katram ir vajadzīgs sezonas vai citā laikā, palīdz iegādāties sēklu, tehniku un degvielu ar pēcmaksu. Tagad kooperatīvs plašāk izvērš savu darbību, piedāvājot tehniku un rezerves daļas. Turklāt vienmēr iespējams konsultēties, lai sadarbība būtu labāka. Vienmēr varam vērsties pēc palīdzības, jo gan vadība, gan speciālisti ir gatavi laipni uzklausīt un atbalstīt. Iespējams saņemt izsmeļošu informāciju semināros, kurus organizē “VAKS”. Protams, vienmēr var atrast kādu mīnusu, jo piedāvājumu graudu piegādei Gulbenē ir diezgan daudz.

ANDRIS GARGURNIS, GALGAUSKAS PAGASTA ZEMNIEKU SAIMNIECĪBAS “TORŅAKALNS” ĪPAŠNIEKS – Protams, ir labi, ka graudus varam nodot tepat savā novadā. Turklāt var ērti iegādāties un izmantot gan mēslošanas, gan augu aizsardzības līdzekļus. Kooperatīvā var tikties ar agronomiem, jo ir svarīgi precīzi zināt, kā tos lietot. Viss mainās, tāpēc ne vienmēr var zināt jaunāko informāciju. Sevišķi svarīgi iesaistīties kooperatīvā ir nelielajām saimniecībām. Taču, nenoliedzami, vajadzīga ir arī konkurence graudu iepirkumā, kas dod izvēles iespējas. Protams, vienmēr var vēlēties vēl labākas iespējas. Manuprāt, kooperatīvs domā un rūpējas par tām. Tomēr ne uzreiz iespējams visu izdarīt. Ar laiku kooperatīvs piedāvās visu, kas lauksaimniekiem ir nepieciešams.

 

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “VAKS” Gulbenes filiāles vadītāja Vita Jonase akcentē, ka ar kooperatīva atbalstu iespējams iegādāties mazlietotu lauksaimniecības tehniku no Vācijas.

 

Avots: laikraksts “Dzirkstele” (04.01.2019.), Mārīte Dzene