Konkursa laureātes godā Bauskas novada jaunā zemniece

Rīgā, VEF Kultūras pilī, piektdien, 28. septembrī, jau 25. gadu pulcējās izcilākie Latvijas lauksaimnieki un valdības amatpersonas uz konkursa «Sējējs 2018» svētkiem, ko organizē Zemkopības ministrija.

Kopš 1994. gada tiek vētīts un vērtēts zemnieku, zinātnieku un pārtikas ražotāju darbs, lai atzīmētu nozarē čaklākos un veiksmīgākos.

Šogad, gadsimta ceturkšņa jubilejā, izveidota arī īpaša «Sējēja» zīme, ko tās saņēmēji varēs lietot ikdienā uz produkcijas iepakojumiem un visos materiālos par savām saimniecībām, lai izceltu šī konkursa īpašo nozīmi lauksaimnieku darba novērtējumā. Laureāti tika izvēlēti septiņās nominācijās, bet veicināšanas balvas un diplomus saņēma 12 konkursa dalībnieki.

Trešajā paaudzē

Nominācijā «Jaunais un veiksmīgais zemnieks» par laureāti kļuvusi Alma Bērziņa, Bauskas novada Vecsaules pagasta zemnieku saimniecības «Jundas» īpašniece. Alma labprāt atklāj, ka pusaudzes gados patiesībā vēlējusies kļūt par… žurnālisti. Pēc Vecsaules pamatskolas devusies uz Rīgu turpināt mācības 2. ģimnāzijā, kur nejaušības pēc iekļuvusi dabaszinību klasē. Kad pienācis brīdis izvēlēties augstāko izglītību, ceļš vedis uz Latvijas Lauksaimniecības universitāti Jelgavā, lai studētu agronomiju. Sākumā Alma gan domājusi vairāk par zinātnes, selekcijas virzienu, tomēr studiju laikā tuvāka kļuvusi praktiskā lauksaimniecība.

«Ģimnāzijā sāku saprast un novērtēt vecāku paveikto un ieguldīto darbu saimniecībā «Mežmārtiņi». Nāku no ģimenes, kas jau trešajā paaudzē ir zemnieki. Jutu, ka man būtu grūti noraudzīties, ja vecākiem, dodoties pensijā, nāktos pārdot mājas un zemi svešiem… Esam laimīgi, ka mani vecāki vēl spēka gados un var palīdzēt ar jaunas saimniecības veidošanu un attīstīšanu, kurā varu praktiski apgūt saimniecības vadību un darbus. Apbēdina tas, ka jaunajiem zemniekiem sākt saimniekot no nulles Latvijā bez finansiāla vai citas saimniecības atbalsta ir tikpat kā neiespējami. Eiropas Savienības projektu atbalstu jaunajiem zemniekiem izmantot var tie, kas pārņem saimniecības no iepriekšējās paaudzes. Tas, protams, ir viens no veidiem, kā saglabāt un attīstīt jauno zemnieku ienākšanu nozarē.

2016. gadā nodibinājām zemnieku saimniecību «Jundas». Apsaimniekojam astoņdesmit hektārus, daļa ir īpašumā, daļu nomājam. Pirmās telītes nopirkām Igaunijā. Tā kā mūsu ganāmpulks nav liels, teļus vēl papildus iepērkam, nobarojam līdz 16 – 18 mēnešu vecumam un tikai tad realizējam liellopu gaļas tirgū. Tas rada pievienoto vērtību ikdienas darbam, ko veicam lopkopības sektorā,» stāsta Alma Bērziņa.

Ar apdomu un lietpratīgi

Kāpēc tieši gaļas liellopu audzēšana? Almai jau studiju laikā paveicies ar darbu šveiciešu firmā «Baltic Vianco Trading Latvia», kas nodarbojas ar gaļas liellopu tirdzniecību. Iegūtā kvalitatīvā pieredze mudinājusi sākt patstāvīgu biznesu šajā nozarē. Alma ir šī uzņēmuma vadītāja Latvijā. Viņa atzīst, ka izvēlētā nozare ir sarežģīta un diezgan nesakārtota. «Daudzi gaļas liellopu audzētāji uzskata, ka dzīvsvarā lopus ir izdevīgāk pārdot, bet tā nav. Arī uzpircēji, kas samaksā saimniekiem dzīvsvarā, tos tālāk pārdod kautsvarā, protams, to maksājamo dzīvsvara cenu ir aprēķinājuši tādu, lai paši savos tālākajos darījumos pelnītu, un tas rezultātā nesanāk izdevīgi saimniekiem. Mēs iepērkam un maksājam par kautsvaru, kas saimniekam tomēr ir izdevīgāk, ja lopi ir labi baroti un ar tiem ir strādāts. Varam arī konsultēt ganāmpulku īpašniekus par to, kā sasniegt labāko rezultātu. Pašlaik mums ir līgumi ar 70 pastāvīgiem piegādātājiem un ap 250 klientu, kas sadarbojas neregulāri.

Alma Bērziņa darbojas arī biedrībā «Latvijas Jauno zemnieku klubs», taču atzīst, ka saimniecības un algotā darba pienākumi prasa arvien vairāk laika. «Man labāk patīk ar savu darbu prezentēt jauno lauksaimnieku esamību nozarē, lai to vērtē citi. Labprāt uzņemu biedrības organizēto pasākumu dalībniekus saimniecībā un dalos pieredzē,» atzīst Alma.

«Šogad ļoti jūtam sausuma ietekmi. Pēc Jāņiem nopļautais neatauga, ganāmpulks diezgan dusmīgi uz mums noskatās, kad jāstaigā pa aploku, kurā citus gadus ēd leknu zāli. Lopbarībai izmantojam saimniecībā izaudzēto. Bioloģiskās saimniecības sertifikātu sākām kārtot, bet šogad no kontroles atteicāmies – par daudz birokrātijas, saimniekojam tāpat ar bioloģiskām metodēm. Cenšamies izmantot Eiropas projektu sniegtās iespējas, ar to atbalstu iegādāta gandrīz visa tehnika. Pašlaik ir divi aktīvi projekti, kuru mērķi ir mūsu izsapņotās ieceres un plāni. Svarīgi uzņemties saprātīgas, izpildāmas saistības, lai neiedzīvotos papildu stresā, kura tāpat ikdienā pietiek,» spriež Alma.

Sirdsdarbs un mīlestība

Alma un Salvis Bērziņi ir gandarīti, ka arvien vairāk tiek domāts par mazajām saimniecībām, kuras uztur ģimenes pavardus laukos. Lielais sirdsdarbs ir «Jundās», un lielākā mīlestība un uzmanība tiek veltīta pirmdzimtajai Matildei Grietai, meitiņai tikai gadiņš un divi mēneši. «Ceru, ka arī Latvijā zemnieku saimniecībās attīstīsies paradums, kad par lielajiem mājdzīvniekiem rūpējas pieaugušie, bet par mazajiem – jaunākie un mazākie ģimenes locekļi… Domājam, ka nevar īpaši pierunāt vai piespiest bērnus palikt laukos. Arī mani vecāki ļāva man brīvi izvēlēties. Vienīgais ceļš ir iepazīstināt ar lauku darbiem un audzināt tā, lai dzīve un saimniekošana laukos patīk, dod prieku un ir paša jaunieša izvēle. Tāpēc mūsu svētkos ieinteresējoša un vērtīga ir arī nominācija «Rītdienas Sējējs – mazpulka dalībnieks»,» pārliecināti abi jaunie zemnieki.

Alma Bērziņa tic, ka panākumu ķīla ir ne tikai vecāku atbalsts, bet arī vīrs Salvis, vidzemnieks no Raunas. Alma viņu raksturo kā pacietīgu, nosvērtu un darbā izturīgu. Viņa ir pārliecināta, ka bez tāda atbalsta sievietei lauku saimniecību uzturēt nav iespējams. «Pirms vairākiem gadiem arī mani vecāki tika nominēti šim konkursam un saņēma veicināšanas balvu. Man ir ļoti paveicies, «Sējēja» atzinība ir visas manas ģimenes nopelns,» ar prieku teic vecsauliete Alma Bērziņa.

Lepnums par bērnu panākumiem

«Bauskas Dzīve» uzrunāja arī Olitu un Viktoru Spangerus, Bauskas novada Vecsaules pagasta «Mežmārtiņu» saimniekus, Almas Bērziņas vecākus.

Olita atzīst: «Par bērnu panākumiem vienmēr ir prieks. Un lepnums, noteikti lepnums. Mums jau likās, ka Alma būs īsta pilsētniece. Aizejot uz Rīgu mācīties, viņa domāja par humanitāro augstāko izglītību. Viņai piemita plašs skatījums uz lietām un parādībām. Klasesbiedri ģimnāzijā bija pilsētnieki, un laikam tā vispārējā attieksme pret laukiem bija jūtama – nu, kas tur tie lauki… Meitas izvēle toreiz mūs tiešām pārsteidza. Iespējams, ka izšķirīgais bija Almas spītīgais raksturs un vēlme pierādīt, ka dzīves kvalitāte laukos ir pat labāka nekā pilsētā. Patiess prieks par meitas ģimeni un panākumiem. Gandarījums arī par to, ka izdodas saglabāt paaudžu pēctecību, kas Latvijas laukiem tik svarīga.»

Viktora teiktais: «Ir apstiprinājusies patiesība, ka bērniem jābūt labākiem par saviem vecākiem, un viņi tādi ir. «Sējēja» atzinība jaunam zemniekam ir svarīgs novērtējums, tas ir labs stimuls, lai darbotos tālāk vēl enerģiskāk. Nozīmīga «Sējēja» konkursā ir nominācija zinātnē, bez kuras neviena nozare nevar attīstīties. Vērtīgi, ka atzīmēts arī mazpulku devums. Prieks par Latvijas lauksaimnieku veikumu un atzinību, ko esam saņēmuši. Bet darbs laukos neapstājas.»

ALMAS Bērziņas ģimene – palīgi un balsts – vīrs Salvis Bērziņš un vecāki Viktors un Olita Spangeri «Sējējs 2018» sarīkojumā.

«SĒJĒJS 2018» laureāta balvu Almai Bērziņai pasniedza Ministru prezidents Māris Kučinskis. ALMA BĒRZIŅA kopā ar meitiņu Matildi Grietu pie «Jundu» ganāmpulka.

 

Avots: laikraksts “Bauskas Dzīve” (02.10.2018.), Ruta Keiša