1. novembrī Latvijas Lauksaimniecības universitātē Jelgavas pils Lielajā zālē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, Valsts prezidents Egils Levits un Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece sveica ikgadējā Zemkopības ministrijas konkursa «Sējējs 2019» laureātus un veicināšanas balvu saņēmējus. Viņu vidū bija arī pārtikas ražotāji.

Kopumā konkursā «Sējējs 2019» bija deviņas nominācijas, un vienā no tām – «Gada uzņēmums pārtikas ražošanā» – laureāta godā ir Salas novada uzņēmums SIA «Dona» (valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs). Pirmdien, 4. novembrī, braucām uz «Donu», lai klātienē parunātu par šo atzinību, kas gūta vienā no nozīmīgākajiem lauksaimnieku pasākumiem.

– Jā, interesants fakts, ka šajā lauksaimniekiem domātajā konkursā balvu saņem arī uzņēmums, kas tīrā veidā lauksaimniecības produkciju neražo. Bet, no otras puses -maizes cepšana taču vistiešākajā veidā saistīta ar lauksaimniecību, jo mēs cītīgi patērējam miltus, kas savukārt iegūti, pārstrādājot graudus, kas nākuši no zemnieku laukiem. Tāda šī ķēdīte, – teic Kārlis ZEMEŠS.

– Un mūsu ražotajā produkcijā tiek lietoti ne tikai milti no zemnieku izaudzētās labības, bet arī, piemēram, mūsu pašu zemītē augušās ķimenes, ķiploki, Lones lieldārzu āboli, ko īpaši pērkam sezonas laikā, un arī cita produkcija, kas tiek likta lietā kā piedeva mūsu izstrādājumiem, – piebilst uzņēmuma valdes locekle Maira TAURIŅA, kura arī piedalās sarunā.

Dalībai konkursā «Sējējs 2019» šo mūsu reģiona pārtikas ražošanas uzņēmumu rosinājusi Latvijas Lauku konsultāciju centra Preiļu biroja vadītāja Mārīte Vucenlazdāne. Kā stāsta K. Zemešs, «Donai» ir laba sadarbība ar LLKC Preiļu biroju: nupat finiša taisnē ieiet uzņēmuma jaunākais projekts, kas tapis sadarbībā ar to – ELFLA projekts «Saimnieciskās darbības attīstība». Pateicoties tam, uzņēmums ieguvis nepilnus 90 000 eiro un iegādājies iekārtas mīklas dalīšanai, apaļošanai, veltnēšanai, maizes cepšanas formu eļļošanai, maizes cepšanai un iepakojuma aizdarei.

– Pirmās iekārtas saņēmām jau aprīlī, bet patlaban notiek sarežģītākais process: vecās maizes krāsns demontāža un jaunās uzstādīšana, pieregulēšana. Sistēma ražota rūpnīcā, bet jāmontē tepat uz vietas, jāsaregulē datorizētā vadība un temperatūras režīms. Kā vecā, tā arī jaunā mūsu maizes krāsns tapusi Itālijā, un itāļi bija pārsteigti, kad uzzināja, ka viņu ražotā krāsns «Donā» gadu gaitā ir izcepusi simtiem tūkstošu tonnu maizes. Patlaban «Dona» strādā diennakts režīmā, šo 24 stundu laikā izcepot 8-9 tonnas maizes un aptuveni pusi tonnas konditorejas izstrādājumu, – stāsta Kārlis Zemešs.

Valdes priekšsēdētāja kabinetā uz galda stāv konkursa «Sējējs 2019» bronzas statuja. Uzņēmumā darbiniekiem šorīt vajadzējis minēt, cik īsti tā sver. Statuetes svars ir 3,3 kilogrami, bet saņēmēju prieks par balvu nav izsakāms ciparos, jo cilvēcisku atzinību nevar izteikt ne ciparos, ne svarā.

– Esam priecīgi, ka mūsu darbs tiek novērtēts! Mēs tiešām cenšamies strādāt labi un kvalitatīvi. Konkursa komisija, kurā ietilpa dažādu organizāciju pārstāvji, bija pie mums atbraukusi klātienē, uzdeva jautājumus, skatīja dokumentus. Visus kritērijus nenosaukšu, bet zinu, ka vērtētāji ņēma vērā to, kā realizēti projekti, kā veicas ar eksportu un noietu, kādas inovācijas ieviestas un cik uzņēmums dod darbavietas, – stāsta Maira Tauriņa.

Uzņēmuma pirmsākumi ir 1992. gadā, kad tapa konditorejas kooperatīvā sabiedrība, kas 1993. gadā pārtapa par sabiedrību ar ierobežotu atbildību, un reāli pirmā «Donas» produkcija pie patērētājiem sāka ceļu šā paša gada beigās.

– Deviņdesmitie bija laiks, kad sāka veidoties daudzas nelielas maizes ceptuves kā Sērene, Blome un citas. Sākumā šī produkcija bija kas jauns un nebijis, cilvēki izrādīja īpašu interesi, maize pie pircējiem nonāca caur daudzajiem mazajiem veikaliņiem, jo pie mums vēl nebija darbu sākušas lielveikalu ķēdes. Patlaban aina jau pavisam cita: mums cītīgi jāstrādā, lai noturētos, jo šodien konkurentu maizes ražošanā ir daudz, kā arī uzlikts daudz un dažādu prasību.

Piemēram, mums kukulīša iepakojums ir obligāta prasība, bet mazajiem māj-ražotājiem to nevajag. Patlaban izdevumu sadaļā pirmais ir atalgojums, tam seko izdevumi izejvielu iegādei, un trešais ir šis iepakojums, un tikai tad – transports, – stāsta K. Zemešs.

Patlaban SIA «Dona» strādā 130 darbinieki, kas nāk gan no Salas novada iedzīvotāju vidus, gan no tuvumā esošās Jēkabpils.

«Donas» produkcija mūsu reģiona un arī tālāku apdzīvoto vietu cilvēkiem nav sveša, un valdes priekšsēdētājs teic, ka vislabāk arī būtu, ja uzņēmumam nenāktos konkurēt ar citiem maizes ražotājiem tālākos reģionos. Bet tā nu Latvijā patlaban esot iekārtots, ka klienti jāmeklē pa visu valsti.

– Lielveikali mūs pieskaita pie lielražotājiem, līdz ar to attiecinot uz mums visas tās prasības, kādas ir lielajiem. Bet īstenībā mēs esam pa vidu – gan apjoma, gan produkcijas ziņā. Mūsu maize nav bioloģiskā kā mājražotājiem, bet tā nav arī tāda produkcija, kuras ražošanā tiek pielietotas ķīmiskas piedevas. Mūsu maize ir dabīga maize, kuras cepšana maksimāli pietuvināta tam procesam, kā to darīja mūsu senči. Mūsu produkcijai ir sava identitāte, sava garša, smarža. Pie tā arī pieturēsimies turpmāk, – teic SIA «Dona» valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs.

Tāds izskatās šis nedaudz vairāk kā trīs kilogramus smagais bronzas «Sējējs».

Diploms, bronzas «Sējēja» statuja un Pateicības raksts tagad papildinās SIA «Dona» pateicību, atzinību, medaļu un godarakstu klāstu, kas gadu gaitā saņemti par labas, garšīgas maizes cepšanu. No kreisās: SIA «Dona» valdes locekle Maira Tauriņa, valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs un valdes locekle Valda Golubova.

Avots: Brīvā Daugava 07.11.2019., Ilze Bičevska