Šis gads bijis nozīmīgs SIA Saldus Druva. Viss slaucamo govju ganāmpulks 19. janvārī bija pārjurģots vienuviet — uz Dzintaru kompleksu, bet jaunā robotizētās slaukšanas lopu mītne oficiāli atklāta jūlijā.

Tomēr, kad lūdzu Saldus Druvas valdes priekšsēdētājai MARITAI SPUNDIŅAI novērtēt 2018. gadu 10 ballu sistēmā, viņa sacīja, ka, liekot roku uz sirds, maksimālo atzīmi izlikt nevar.

“Šis gads noteikti ieies vēsturē kā valstij un saimniecībai nozīmīgs. Svinējām Latvijas simtgadi, un arī mums tas pagājis uz pacēluma viļņa. Es liktu gala vērtējumā stabilu astoņnieku.”

Mainīja paradumus

“2016. un 2017. gadā bija ieceres, iestrādes, un šogad redzams rezultāts. Saimniecība atzinīgi novērtēta gan novadā, gan Latvijā, jo kļuvām par konkursa Sējējs laureātiem. Paši esam uzlikuši augstu latiņu, tikpat augstu tā jānotur,” vērtē M. Spundiņa.

“Šis gads bija intensīvas mācīšanās laiks, lai apgūtu jaunas tehnoloģijas. Iepriecina, ka izmaiņas patīk ne tikai man, bet arī speciālistiem, darbiniekiem. Gadu beidzam ar labu izslaukumu — dienā vidēji no govs ir gandrīz 29 kilogrami. Aptuveni tāds pats bija līdz ar kompleksa piepildīšanos, nedaudz krita tikai vasarā. Varbūt ietekmēja karstums, varbūt mēs paši vēl kaut ko nepratām vai nesapratām. Nākamgad gribas vairāk un jābūt vairāk piena, jo ieviešam precīzu ēdināšanu. Daļa ganāmpulka vēl ir vecākas govis, bet, sākot apdzīvot jauno kūti, izbrāķējām ap 100 lopu. Maiņai bijām izaudzējuši jaunas gotiņas, no citurienes lopus nepirkām.

Protams, nebija viegli mainīt vecāko govju paradumus dzīvei citādos apstākļos, kad noteiktā laikā slauca divas reizes dienā, govis varēja ilgi gulēt. Nu jāpierod pašām apmeklēt slaukšanas robotu, varbūt pat trīs reizes dienā. Šos lopus sākumā kopēji uzmanīja vairāk, jaunās gotiņas pierada drīz. Nākamajā gadā būtu jāizmainās visam ganāmpulkam, tad kļūs vēl vieglāk.

Gandrīz katru dienu esmu Dzintaros, zinu, kas notiek, arī kopā ar speciālistiem kompleksā risinām dažādus aktuālus jautājumus. Mūsu saimniecībā bija milzīgs lēciens — no lopu piesietas turēšanas uz slaukšanas robotiem mūsdienīgā lopu kūtī. Bet izmaiņas bija vajadzīgas, lai noturētos piena tirgū, kur labi maksā par labu pienu. Ja būtu saimniekojuši kā agrāk, klātos grūti. Pilnīgi pareizi izlēmām, ka jārīkojas, jāriskē un jāmainās.

Bet bija arī citas izmaiņas. Katram uzņēmējam ir grūti atlaist darbiniekus. Jaunās lopu mītnes būvniecības laikā 2017. gadā notika daudzas darbinieku sapulces, pārrunājām, kuri spēs strādāt modernā lopu kūtī ar modernām tehnoloģijām, un katrs varēja pats novērtēt sevi. Ja būs kādas izmaiņas, labus bijušos darbiniekus aicināsim palīgā. Iepriekš lopkopībā strādāja 36 cilvēki (neskaitot speciālistus), tagad abās Dzintaru lopu mītnēs ar 1100 lopiem ir tikai 14 strādnieku.

Gan speciālistiem, gan strādniekiem jaunajā kūtī darbu ar jaunajām iekārtām palīdzēja apgūt GEA Latvija pārstāvji, ik pa laikam iemācītais bija jāatkārto, lai neaizmirstas. Saimniecībā vairs nav slaucēju vai slaukšanas operatoru, ir lopkopēji. Robots slauc arī tikko atnesušās govis, jaunpienu novadot atsevišķi no kopējā slaukuma. Govis atnesas turpat jaunajā mītnē. Šīs gotiņas vairākas dienas tomēr jāuzmana.”

Nedrīkst darīt pa pusei

“Pie mums šogad bija atbraukuši daudzi interesenti, lielākoties zemnieki, kuri savā saimniecībā vēlas mainīt tehnoloģijas. Mūsu pieredzei noskaidrot bija atbraukuši arī lietuvieši,” saka saimniecības vadītāja. “Reizēm ar interesentiem tiekas GEA Latvija pārstāvji, viņi izskaidro tehnoloģijas jautājumus. Kūts kalpo labi, nevarētu teikt, ka būvnieki būtu ko izdarījuši nepareizi, bet garantijas laikā pamanītās nepilnības viņi gatavi novērst.

Lopkopība ir saimniecības pamatnozare, un tajā ieguldītas lielas investīcijas, arī nopirkta kompleksam vajadzīgā tehnika. Katru gadu bijuši uzlabojumi augkopībā, bet nākotnē šajā nozarē jātiecas uz precīzu tehnoloģiju, tātad būs vajadzīgi jauni agregāti.

Augkopība parasti dod labus ienākumus, jo aptuveni pusi graudu ražas pārdodam. Bet šogad bija par 1000 tonnām graudu mazāk, par investīcijām augkopībā nebija runas. Rudens atkal šķita cerīgs, bet redzēsim, kāda būs ziema. Laba sadarbība ir ar SIA Baltic Agro, kas tepat kaimiņos. Lopiem pērkam gatavu spēkbarību, tātad vairāk graudu paliks pārdošanai.

Jaunajā kūtī spēkbarības patēriņš ir mazāks nekā agrāk trijās, lai gan lopu skaits ir tāds pats. Jaunās tehnoloģijas ļauj ietaupīt pašu audzētos graudus, taču gatavā pirktā lopbarība nav lēta, tā ka finansiāli par ietaupījumu nevar runāt. Tagad govis tiek ēdinātas ar precīzi sabalansētu lopbarību, lai tām pareiza vielmaiņa un laba veselība, tātad dotu vairāk piena. Ja ir tehnoloģiskas izmaiņas, arī citos jautājumos jābūt precīziem. Pēdējos gados izdodas laba kukurūzas raža, tās audzēšanā tiek daudz investēts, tātad jādara tik precīzi, lai šie ieguldījumi atmaksātos. Ja darīs pa pusei, arī rezultāts būs pa pusei.”

Ietaupās laiks un nauda

“Ieguvumus precīzāk varēsim novērtēt varbūt tikai nākamā gada beigās, bet lielos vilcienos tie iezīmējas jau tagad, un man un maniem kolēģiem ir liels gandarījums par padarīto,” atzīst Marita Spundiņa. “Komplekss šķiet kas sarežģīts, energoietilpīgs, bet, piemēram, trijās fermās bija lielāks elektrības un ūdens patēriņš nekā tagad Dzintaros. Ietaupās degviela, jo nav tik tālu pārvadājumu, kad viss vienuviet. Lopkopības speciālistiem vieglāk strādā, nav jābraukā uz trim fermām. Ja nākotnē vajadzēs, ir iespēja būvēt vēl kādu lopu mītni, jo vietas pietiek.

Piena cena rāda, ka no krīzes esam izrāpušies. Saldus Gotiņas ražo no mūsu saimniecības piena, pārējo pārdodam kooperatīvam. Tomēr Saldus Druvas pienu vēlas pirkt vēl vairāki pārstrādātāji, solot augstāku cenu, nekā saņemam patlaban.

Kā jebkurā biznesā nauda mums ir nozīmīga attīstībai, kredīta atmaksai, algu palielināšanai, tādēļ patlaban esmu nopietnās pārdomās — varbūt jāmaina ierastā piena pārdošanas kārtība. Esmu rēķinājusi, cik naudas esam palaiduši garām, nemainot piena iepircēju. Summa ir ievērojama un mums būtiska. Tādēļ jādomā, vai darīt pa vecam vai varbūt citādi. Vēl un vēlreiz jāizrēķina, jāpārdomā. Karstu strēbt negribētos.

Saimniecības speciālistiem novēlu veselību, izturību, stipras ģimenes, labus bērnus. Lai viņiem vienmēr ir motivācija un prieks nākt uz darbu un strādāt. Saviem kolēģiem lauksaimniekiem novēlu uzdrīkstēties. Lai iesāktie projekti un sapņi piepildās! Augstas ražas un lielus ienākumus!”

 

SIA SALDUS DRUVA VADĪTĀJA MARITA SPUNDIŅA atzīst, ka bija vērts uzdrīkstēties būtiskam izmaiņām piena lopkopība.

 

Avots: laikraksts “Saldus Zeme” (28.12.2018.), Tamāra Kļaviņa