Konkursam «Sējējs 2018» nominācijā «Gada veiksmīgākā kopdarbība» izvirzīts kooperatīvs «Augļu nams», kas atrodas Pūrē un kura vadītājs ir Jānis Lepsis.

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs «Augļu nams» nodibināts 2012. gadā. Pašlaik kooperatīvā ir iestājušās 11 augļu ražošanas saimniecības: zemnieku saimniecība «Akmentiņi» no Vilces, SIA «Cukuriņš» no Strazdes, SIA «Daigone» no Pūres, zemnieku saimniecība «Gaidas» no Vilces, zemnieku saimniecība «Osīši» no Sesavas, zemnieku saimniecība «Lapenieki» no Jaunlutriņiem, ābolu audzētāja Ilze Rudzīte no Ārlavas pagasta, individuālā komersante Egita Sudakova no Lībagu pagasta, zemnieku saimniecība «Muižarāji» no Piltenes pagasta un SIA «Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija». Kopējā dārzu platība, no kuras ievāc ābolus, ir apmēram 100 hektāri ābeļdārzu un 10 hektāri ogulāju. Visi kooperatīva biedri savās saimniecībās augļus un ogas ražo atbilstoši integrētās audzēšanas metodēm, tas ir – ar ierobežotu pesticīdu lietošanu, kura pamatota ar regulārām dārza pārbaudēm. Kooperatīva produkcijai ir arī nacionālās pārtikas shēmas sertifikāts «Zaļā karotīte». Kooperatīva saimniecības ražo ābolus, ķiršus, avenes, zemenes, bumbierus un ābolus.

Jaunas augļu glabātuves Pūrē un Vilcē

2014. gadā, izmantojot Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstības finansējumu, Pūrē tika uzbūvēta augļu glabātava 500 tonnām ābolu. Tajā ierīkotas kameras, kur ābolus var glabāt vidē ar pazeminātu skābekļa saturu, tādējādi nodrošinot kvalitatīvāku ābolu saglabāšanu ziemas mēnešiem. Kooperatīvs arī piedalās programmā «Skolas auglis». Nesen ar Eiropas Savienības atbalsta fonda līdzekļiem ir uzcelta otra analoga augļu glabātuve Vilcē. Tajā gan pašreiz nav kameras, kas nodrošina vidi ar pazeminātu skābekļa saturu, bet viss ir sagatavots tā, lai nepieciešamības gadījumā atbilstošās iekārtas varētu iemontēt. “Arī jaunajā noliktavā ir četras kameras un visas četras mēs varētu arī lietot ar izmainīto skābekļa saturu. Bet triju sezonu pieredze rāda, ka pagaidām izmantojam vienu kameru. Skatīsimies, kā būs nepieciešams. Vilcē nav uzliktas iekārtas, taču telpas ir tādas pašas kā Pūrē. Abām noliktavām projekti ir vienādi, izmaiņas varbūt ir nelielās niansēs. Vilces noliktavas celtniecībā noderēja pieredze, kas gūta iepriekš, ceļot Pūres noliktavu,” stāsta kooperatīva vadītājs Jānis Lepsis, piebilstot, ka abās noliktavās iegādātas un uzstādītas ābolu šķirojamās līnijas, ar kuru palīdzību ābolus sašķiro pēc svara. “Kad iegādājāmies šķirošanas līnijas, tās vispirms skatījāmies augļkopības saimniecībā «Eglāji» pie Gunta Ofkanta. Viņš ar savu jauno līniju bija apmierināts, un tad arī mēs tādas pašas iegādājāmies. Kad pirmo līniju pirkām, Ofkants jau bija vienu ziemu ar savu nostrādājis,” stāsta kooperatīva vadītājs. Vaicāts par iespējamo augļu pārstrādi, J. Lepsis skaidro, ka pašiem nekādas pārstrādes neesot, ja vajag, pērkot pakalpojumu, piemēram, spiežot ābolu sulu. Dažiem kooperatīva biedriem esot neliela mājražošana, arī nelielas augļu noliktavas, kuras izmanto, ja audzē ogas, bumbierus. Lauvas tiesa no izaudzētās produkcijas esot āboli, un ir tā, ka vislabāk var nopelnīt ar labiem deserta āboliem. Tas arī ir kooperatīva ražotāju galvenais mērķis. “Lai pelnītu ar pārstrādi, tad vai nu lēti jānopērk izejvielas, vai arī tu neesi nekā nopelnījis,” spriež J. Lepsis. Jautāts par to, vai kāds no kooperatīva biedriem audzē ar bioloģiskām metodēm ābolus un vēlas tos realizēt ar kooperatīva starpniecību, J. Lepsis atbild, ka audzētāji ir, bet tādu bioloģisko saimniecību, kas ražotu ābolus veikaliem, ir ļoti maz. Caur kooperatīvu pārdodot, labāko cenu par bioloģiski audzētiem augļiem nevar dabūt, tāpēc bioloģiskās produkcijas audzētāji paši savu preci ved uz tirgu. Tāpat arī svarīgi, ja āboli ir vienā noliktavā, nesajaukt bioloģiski audzētos ar integrēti audzētajiem.

Jāceļ darba ražīgums

Pagājušajā gadā ābolu bija mazāk. “Mēs rēķinājām, ka kooperatīvam kopumā raža bija par 1/3 mazāka. Bet bija arī atsevišķas saimniecības, kurās bija 50% no normālās ražas. Vērtējot visas 11 saimniecības kopumā, tikai vienai pērn bija ļoti laba raža, pārējām bija diezgan liels kritums. Šogad ar ogām bija bēdīgi, bet, kas attiecas uz āboliem, ir cerība, ka vēl uzlīs un raža būs laba. Ziedēšanas laikā gan bija karsts laiks, ābeles ātri noziedēja un tām aizmetās salīdzinoši maz ābolu. Ja ziedēšanas laiks būtu garāks, ābolu būtu daudz un tie būtu jānormē. Pašlaik jāskatās un jābaidās no negaisiem, jo tad meteorologi parasti sola arī krusu, kas var ābolu ražu ievērojami sabojāt,” skaidro kooperatīva vadītājs.

Viņš arī pastāsta, ka pašlaik viens projekts tiek realizēts Latvijas pārtikas kompetenču centrā, kur Eiropas Savienība piešķīrusi naudu pētījumiem. Kooperatīvā ir iekārtots pētījums, ar kura palīdzību tiek meklēta jauna metode, kā noteikt ābolu gatavību. Ir mēraparāts, kas nosaka hlorofila daudzumu ābolā.

Šim mēraparātam jau nāk līdzi noteikumi (gan Itālijas apstākļiem), uz kādiem rādītājiem jāskatās, lai pieņemtu lēmumu, vai āboli drīz realizējami vai tie jānovieto noliktavā, lai nogatavojas. Pētnieki krāj datus ar vienu mērķi, lai tad, kad ābolus ved noliktavā, ļoti ātri varētu noteikt, kuri āboli var ilgāk glabāties un kuri būs ātrāk gatavi realizācijai. Ražas novākšanas laiks ir saspringts, tāpēc tad klasiskas analīzes nevienam nav laika taisīt. Gada beigās šis projekts būs paveikts. J. Lepsis stāsta, ka vēl esot cits kopīgs projekts, ar kura palīdzību kooperatīva saimniecībās veicināta elektrisko šķēru ieviešana dārzu kopšanā. Pirms tam gan šādas šķēres lietoja vienīgi ogu audzētāji Rucavā, ābeļu apgriešanā tās īpaši neviens nelietoja. Šobrīd no 11 saimniecībām šķēres lieto 10 saimniecībās. “Varētu būt priekšstats, ka šķēres ir smagas, jo tām jābūt arī akumulatoram, bet tas tā nav, turklāt ar vienreiz uzlādētu akumulatoru izdodas intensīvi nostrādāt visu dienu. Nu jau pie mums ir uzņēmumi, kas piedāvā šādas šķēres ar pilnu servisu, piemēram, i.k. «Edvards», stāsta J. Lepsis. Viņš arī skaidro, ka Rietumeiropā, Polijā, lieto pneimatiskos instrumentus dārzu kopšanai. Tagad iznāk, ka Latvijas dārznieki tam posmam tā kā pārlēkuši pāri un attīstījuši elektriskos instrumentus. “Jārēķinās, ka naudu no hektāra ābeļu stādījuma iegūst aizvien mazāk. Izmaksas apsteidz cenu pieaugumu. Tādējādi vai nu jāsamazina darba patēriņš, vai jāgulda nauda modernās iekārtās, kas ceļ darba ražīgumu,” tā J. Lepsis.

Svarīga laba komunikācija un uzticēšanās

Vaicāts, kā kooperatīvs sevi reklamē, kā piedāvā ābolus, J. Lepsis atbild, ka, piemēram, programma «Skolas auglis» arī zināmā mērā ir reklāmas pasākums. Arī tas, ka skolas bērni atbrauc ekskursijā un redz, kā ābols aug, zināmā mērā ir reklāmas pasākums. Kolēģi no cita līdzīga kooperatīva «Zelta ābele» teikuši, ka veidojas šāda situācija – kad «Skolas auglis» beidzas, tad veikalos ābolu realizācija palielinās. Zināmā mērā jau šai programmai arī šāds mērķis bija. Tāpat arī «Augļu nams» piedalās izstādēs – Riga Food». Ābolus realizē lielveikalos. Kā vienu no mazo kooperatīvu priekšrocībām kooperatīva vadītājs uzskata iespēju, ka regulāri tiek organizēti pieredzes apmaiņas braucieni. Šogad jau pabijuši Igaunijā lūkot, kā dārzā strādā igauņi. Interesanti esot tas, ka aizvien kāds šajos braucienos ievēro kaut ko tādu, ko citi palaiduši garām. Tad ir ko pārspriest un pārvērtēt. Kooperatīva biedru vidū esot laba savstarpējā uzticēšanās un komunikācija, esot darbiņi, kas dažkārt kādam jāpadara kooperatīva labā, un katrs arī savu darba ieguldījumu un iespējamo atbalstu kopīgai lietai neliedz.

Konkursa «Sējējs 2018» vērtēšanas komisija Pūri un kooperatīvu apmeklēja 29. jūnijā. Komisijas priekšsēdētāja bija Zane Līde, Zemkopības ministrijas Lauku attīstības atbalsta departamenta (LAAD) Lauku attīstības fonda atbalsta daļas vadītāja; priekšsēdētāja vietniece – Inese Štromberga, LAAD valsts atbalsta plānošanas daļas vecākā referente; komisijas locekļi: Vita Lēnerte, Lauku atbalsta dienesta (LAD) Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta LEADER pasākuma vecākā referente; Sanita Putniņa, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas projektu vadītāja; Agita Hauka, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes pārstāve, Latvijas Zemnieku federācijas priekšsēdētāja; Edgars Linde, Lauksaimniecības Konsultāciju un izglītības centra Valsts lauku tīkla sekretariāta vadītājs. Komisija vērtēja, vai kooperatīvā tiek ieviesti jauni pakalpojumi, progresīvas tehnoloģijas, vai ir projekti Lauku attīstības programmā, un skatīja kooperatīva izaugsmi.

Avots: laikraksts “Neatkarīgās Tukuma Ziņas” (17.07.2018.), Rūta Fjodorova