Kā sokas saimniekošana iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem jaunajiem zemniekiem?

 

Artūrs Tjušs, Rēzeknes novada z/s “Meža grumuži” saimnieks, konkursa “Sējējs 2013” laureāts: “Mākoņus nestumdu, bedri sev noroku. Kopš 2013. gada uzvaras graudaugu platības palielinājušās līdz 400 hektāriem. Ar ražām gan visādi, laika apstākļi ļoti iespaido. Pagājušais gads nebija tik labs. Kā būs šogad, redzēsim, kad sāksim pļaut. Bija vēlme tikt pie jauna kombaina, nesanāca. Izdevās – neizdevās, tāda irtā dzīve.”

Viesturs Luksts, Balvu novada SIA “Nagi un ragi” īpašnieks, konkursa “Sējējs 2014” laureāts: “Turpinām, darām, strādājam. Tagad man ir 30 gadi, tātad vecums, kad jau esmu kaut cik piesardzīgs, bet pie čīkstētajiem noteikti nepiederošs. Esam bioloģiskā saimniecība, gaļas šķirnes lopu skaits palielināts līdz 55, graudaugu platības – līdz 70 hektāriem. Bullīšus pārdodam, telītes paturam. Ir doma lopu skaitu palielināt līdz 70, bet kā būs tālāk, vēl grūti pateikt, jo viss atkarīgs no tā, vai mums būs iespēja palielināt apstrādājamās zemes platību, vai būs, kas iznomā vai pārdod. Ceram, ka būs.”

Jānis Grasbergs, Kocēnu novada z/s “Zilūži” īpašnieks, konkursa “Sējējs 2016” laureāts: “Uzvara konkursā pagājušajā gadā ir labs stimuls iet tālāk. Mēs esam ģimenes saimniecība ar trim nozarēm – piena lopkopību, graudkopību un pārstrādi/ pārdošanu. Mūsu priekšrocība, ka nevajag ne konservantus, ne stabilizatorus. Un tikai tāpēc, ka mums ir savi kvalitātes standarti, piemēram, ja pieļaujamais baktēriju skaits ir simts tūkstoši, mēs paši sev esam noteikuši 20 tūkstošus. Ja izejviela piens ir ar augstāku kvalitāti, protams, arī pārstrādes produkti – sākot ar kefīru, jogurtu un beidzot ar biezpienu, sviestu un saldējumu – iznāk labāki. Cilvēki, protams, pērk vairāk. Tas savukārt vairo optimismu – centīsimies uzlabot rentabilitāti katrā nozarē. Mūsu komandai – mana sieva Kristīne ir ciltslietu zootehniķe, mamma Daira Grasberga – grāmatvede, brālis Valts – tirdzniecības lietu pārzinātājs, un tā varētu turpināt – ir visas iespējas augt.”

 

Avots: laikraksts “Latvijas Avīze” (19.07.2017.), Andris Grīnbergs