“Nākotnē prieks skatīties, jo mūsu ir tik daudz,” tā pēc “Sējēja” balvas saņemšanas sacīja Kocēnu novada jaunais veiksmīgais zemnieks, z/s “Zilūži” saimnieks Jānis Grasbergs.

Viņš pateicās vecākiem, kas iemācījuši arodu darīt, kā arī kooperatīvam VAKS par atbalsta un padoma sniegšanu pēdējos gados, kas bijuši saspringti gan graudkopības, gan piena nozarē. Jāatgādina, ka “LA” par “Zilūžiem” jau nesen rakstīja, stāstot par Grasberga izveidoto piena produktu ražotni, kur top saldējums, jogurts un citi piena produkti.

Lauksaimnieku gada nozīmīgākajā pasākumā “Sējējs” piektdienas vakarā Jelgavas pilī tika apbalvoti veiksmīgākie lauku uzņēmēji. Šogad konkursā, kura balvu nereti salīdzina ar Oskara balvu kinoindustrijā, tika pieteikti vairāk nekā 40 dalībnieku.

Dārzeņi, piens, graudi

Priecīgs par iegūto “Sējēja” balvu bija arī nominācijas “Gada uzņēmējs pārtikas ražošanā” uzvarētājs, SIA “Jaunkrasts” vadītājs Gints Druseiks. Sarunā ar “LA” viņš pastāstīja, ka saimniecībā 120 ha platībā audzē un pārstrādā galda bietes un pašlaik “Jaunkrasts” ir lielākais galda biešu ražotājs Latvijā. Saimniecība darbojas kooperatīvā “Baltijas dārzeņi”, caur kuru tiek realizēta viena daļa saražotā, bet otra – eksports. Lauksaimniecību Druseika uzskata kā ļoti perspektīvu, īpaši, ja produktam ir pievienotā vērtība.

Rēzeknes novada z/s “Lukstiņmājas” saimnieki Ķipuru ģimene kļuva par laureātiem nominācijā “Ģimene lauku sētā”, saņemot “Sējēja” balvu no Valsts prezidenta kundzes Ivetas Vējones. Jau pēc svinīgās apbalvošanas saimniece Ruta Ķipure neslēpa, ka balva bijusi pārsteigums, bet arī gaidīta. Latgalē “Lukstiņmājas” ir viena no lielākajām dārzeņu saimniecībām – vairāk nekā 100 ha tiek audzēti kāposti, sīpoli, burkāni, bietes, ko piegādā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un dažādām iestādēm, kā arī veikaliem. Lai arī šis gads nav bijis viegls un pēdējos gados jau vairāki mazie novada ražotāji beiguši savu rūpalu, Ķipuru ģimene ir netaisās mest plinti krūmos un savu darbību tikai attīstīs.

“Lielākais gandarījums, ka dzīvoju šeit, ka man ir savas iespējas un vecāki, ko mīlu,” teica Krotes 114. mazpulka dalībnieks Kristaps Norenbergs. Viņš kļuva par konkursa “Sējējs 2016” uzvarētāju nominācijā “Rītdienas sējējs – mazpulka dalībnieks”, saņemot apsveikumus no premjera Māra Kučinska.

Saviļņota gan par iegūto atzinību, gan Latvijas skaistumu, par ko priecājusies, divas stundas mērojot ceļu no Krotes līdz Jelgavas pilij, bija Krotes mazpulka vadītāja Indra Zvirbule. Viņa uzteica Kristapu kā ļoti apzinīgu un čaklu jaunieti, kurš nebaidās no grūtībām. Kristaps pašlaik mācās Kandavas lauksaimniecības tehnikuma Cīravas filiālē un par mērķi izvirzījis mācības LLU. Nākotni viņš saista ar saimniekošanu laukos, paplašinot vecāku piemājas saimniecību.

Daba un cilvēki – galvenais

Nominācijā “Gada lauku saimniecība” laurus plūca Kuldīgas novada z/s “Ezergaļi” saimnieki Iveta un Dzintars Erdmaņi. Sākuši saimniekot vēl atmodas laikā, nodarbojoties ar puķkopību, bet vēlāk sapratuši, ka sirdslieta ir augkopība, un tagad ap 1000 ha lielās platībās saimnieki audzē graudaugus un rapsi, kā arī nodarbojas ar sēklkopību. Abi paldies saka vecākiem, kas ieaudzinājuši mīlestību pret laukiem un sīkstumu, kā arī visiem, kas tagad cīnās par sakoptiem laukiem.

Iveta novērojusi, ka arvien vairāk jauniešu atgriežas laukos un atjauno vecas un sabrukušas mājas, kas dod cerību nākotnē.

“Latvijas daba un cilvēki ir mūsu lielākās vērtības,” tā “Sējēja” balvas pasniegšanā sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, balvu par mūža ieguldījumu pasniedzot ilggadējai SIA “Lāčplēša piens” zootehniķei Maldai Poikānei, kura ar savu profesionālo darbu sekmējusi lopkopības nozares ražošanas uzlabošanu un organizējusi augkopības nozares ražošanu lopkopības vajadzībām.

Visi laureāti saņēma mākslinieces Lauras Bistrakovas radīto piemiņas statueti “Sējējs”, kas tapusi, iedvesmojoties no izcilā latviešu tēlnieka Kārļa Zemdegas radītā pieminekļa “Sējējs”. Konkursa mērķis ir noteikt labāko ieguldījumu Latvijas lauku attīstībā un lauksaimniecībā, parādīt dažādu īpašuma formu saimniekošanas iespējas, rosināt lauku iedzīvotājus sakopt apkārtējo vidi, kā arī atzīmēt jaunās paaudzes – mazpulku – sasniegumus un popularizēt zinātnes atziņas. Der atgādināt, ka prēmiju “Sējējs” laikā no 1989. līdz 1992. gadam nodibināja lauksaimnieku biedrības. Kopš 1994. gada konkurss “Sējējs” tiek rīkots katru gadu un laureāta gods Latvijas lauksaimniekiem kļuvis par vienu no nozīmīgākajiem apbalvojumiem.

Avots: laikraksts “Latvijas Avīze” (17.10.2016.), Sandra Dieziņa